Zinātnei nav vajadzīga kaut kādu pārpasaulīgu universāliju eksistence, tai pilnībā pietiek ar pasaulīgiem empīriskiem faktiem.

Tieši tāpat tev var būt (ne tikai var būt, bet ir) objektīva zinātne, kurā ietilpst kategorija "lietas, kas pastāv kā paterni konkrētā indivīda smadzenēs". Fizika visiem objektiem un fenomeniem ir viena un kopīga, bet augstākos abstrakcijas līmeņos var un mēdz būt spēkā dažādas atvasinātas likumsakarības (tādas, kas ir raksturīgas tikai bioloģiskiem organismiem, tikai kondensētas matērijas objektiem utt.), un tieši tāpat savas endēmiskas īpašības piemīt mentāliem objektiem, kas eksistē kā procesi un paterni smadzenēs.

Šīs pēdējās kategorijas piemēri, protams, ir objektīvi tādā ziņā, ka tie pastāv kā reāli fizikāli fenomeni un pakļauti tām regularitātēm, ko tiem uzliek smadzeņu kā fizikāla objekta eksistence, taču tie tajā pašā laikā ir subjektīvi tādā ziņā, ka tie sākas un beidzas individuālās smadzenēs un no cilvēka uz cilvēku ir līdzīgi tikai tajos veidos, kādos visām cilvēku smadzenēm ir kopīga uzbūve un darbība. "Bēthovens un Bībers" man pārliecinoši ietilpst šajā kategorijā.

Par pārējo es pat nezinu, ko piebilst. "Pietiek apskatīties uzvārdus" ir ko vērts jau pats par sevi (esi velkomēts paskatīties uz kaut vai manu uzvārdu un sastādīt manu ciltskoku, man varētu būt interesanti).

Savukārt vēršanās pret "ebrejiem" (tieši kuriem tad; jeb vai arī aškenazi, sefardi, mizrahi, falaši u.c., ortodokši vai reformāti, ticīgi vai neticīgi, izraēļi vai diaspora, visi nes atbildību par skaļu, bet mazskaitlīgu sociālās justīcijas karotāju izdarībām?) kolektīvā veidā ir tieši tajā pašā krāsā, kur uzbrukumi rietumu civilizācijai un "baltajiem" par kaut kādām pēdējo dienu dekoloniālistu izdomātām pārestībām vai "melnādaino" kā vienota bloka norakstīšana par untermenšiem BLM marodieru un demolētāju dēļ. Kaut kā nekonsekventi un vārgi, manuprāt.