Ko tu saproti ar "vērā ņemamu value džadžmentu"? Teiksim, cilvēks nav klausījies ne vienu, ne otru, bet pakasa pakausi un saka "Nu, Bahs bija kaut kad sen, bet par viņu joprojām skolā māca. Bībers bija kaut kad nesen, bet par viņu pat soctīmekļi vairs nerunā. Značit Bahs krutāks!" - tas ir vērā ņemams vai nē? Atbilde ta pareizā, lai gan iegūta bez jebkādas personīgas pieredzes.

Kas uz intelekta kapacitāti attiecas - vispārīgā gadījumā - tās trūkums ir iekšēju error checking mehānismu neesamība. Tobiš, cilvēkam, kas ieņēmis galvā, ka viņš kaut ko "vienkārši zina", nav iespēju konstatēt, ka viņš maldās, neķeroties pie ārējiem līdzekļiem. Šo lomu kā reiz spēlē tās pašas evidences - kaut kas, pie kā piemērīt, vai tas, ko tu esi iedomājies, vispār atbilst realitātei. Pat jebkurā evidence-based pieejā ir zināms, ka cilvēka iekšējie biasi ietekmē rezultātu, un ir čupa ar metodēm, kā šo biasu ietekmi iespēju robežās izslēgt. Bez tā, ja cilvēks spēj sevi pārliecināt, ka ir dadomājies līdz patiesībai, tad faktiski "anything goes", kas neizbēgami noved pie sikboja tipa "zināšanas".