Tā nepārtrauktā atsaukšanās uz 'evidencēm', kad mēs runājam par to 'kas labāks' arī ir neauglīga, jo ar evidencēm, protams, mums jāsaprot detektējamo papagaiļu daudzumu spredšītā. Tas labi parādījās tā Kreiga-Harisa debatē par kristīgo vs ateistisko morāli. Tu nevari pievest 'evidence' kas pierāda, ka viena morāla darbība ir 'labāka' par otru. Tu vari pievest tikai evidences par to ko tās izraisa, kas noved pie kārtējā mūžīgā regresa - pierādi, ka šīs sekas ir labākas. Beigās viss tiek reducēts uz "jo mēs tad labāk jūtamies", kas ne ar ko neatšķirtos no "visiem būtu labāk klausīties Bēthovenu, nevis Bīberu".