Mana pozīcija ir, ka pat ja pastāv objektīva patiesība šajā jautājumā, tad individuālie fīlingi/pārliecības/tavs bērna ietiepīgums a ļa "a zinu, ka tā vienkārši ir, un viss *piecērt kāju, uzmet lūpu*" ir absolūti neadekvāti instrumenti šīs patiezības noskaidrošanai. Labākajā gadījumā tās darbojas kā apstājies pulkstenis, kurš divreiz diennaktī rāda pareizu laiku. Tādā ziņā jā, tavas jūtas kā patiesības izzināšanas līdzeklis tik tiešām ne ar ko nav labākas par tā džeka jūtām, pat ja sagadīšanās pēc kāda no jums viedoklis tiešām atbilst objektīvajai patiesībai. Arī aklai vistai grauds, utt, utjpr.

Tāpat var strīdēties, vai šāda tipa jautājumos vispār var būt objektīvi pareiza atbilde. Jautājumā "vai burkāns ir labāks par āmuru", lai gan abi ir tīri no materiālā realma, arī atbilde būs atkarīga no tā, vai tev vajag paēst vai iedzīt naglu, nevis kaut absolūti fiksēta neatkarīgi no apstākļiem.