Taisnību sakot, vismaz man ir pagrūti iztēloties reālistiskus scenārijus, kur tiek pilnībā likvidēta civilizācija, bet saglabājas atkopties spējīgas cilvēces daļas (savukārt atkopties nespējīgas cilvēces daļas ir katrā gadījumā zaudētas un līdz ar to nerelevantas as far as I'm concerned, pat, ja tās vēl kādu laiku nosacīti velk savu eksistenci), bet tas ir zināmā mērā beside the point.

Runa vairāk ir par pirmās kognitīvās sistēmas un tās biasu, heiristiku u.c. automātismu kontroles iespēju meklēšanu, nekā to indiscriminate likvidēšanu (kas, pie tam, var izrādīties vienkārši neiespējami). Ierobežotā mērā ceļu uz šādu kontroli jau šobrīd paver otrā kognitīvā sistēma (racionalitātes metodes) un šobrīd pieejamās tehnoloģiskās iespējas (gk. neirālās atgriezeniskās saites tehnikas), bet iespējams, ka pilnīgākai tās īstenošanai nākotnē vajadzēs meklēt arī eksplicītākus līdzekļus (ģenētiskus, kibernētiskus utt.).