A es tev pačukstēšu priekša, ka sāku mūziku klausīties vecumā, kad nebiju par to ne lasījis, ne dzirdējis. Man tā vienkārši šaušalīgi patika, bija dvēseles mierinājums. Par kompozieru personīgajiem bio sāku interesēties jau daudz vēlāk, tāpēc tava teorija vismaz attiecībā uz manu necilo personu, lido miskastē.
Tā pat piemetināšu, ka ir dafiga mūzikas, kas augsti kotējas kritiķu un melomānu acī, bet neizsauc automātisku sajūsmas vētru. Vispār saprast kas ir labs un kas ģeniāls ir slow burning process. Atnāk tikai ar laiku un tikai introspektīvi. Nekāda ārēja ietekme te nespēlē lomu.