Man šķiet, ka, par spīti tam, ka Tu esi pavadījis vismaz dekādi kritizējot manus uzskatus, Tu joprojām neesi tos sapratis. Mana attieksme šajā gadījumā ir diezgan precīzi tas, ko Judkovskis sauc par "joy in the merely real".

Proti, ja evidence liek man domāt, ka bozoni un tamlīdzīgas formācijas ir burtiski viss, kas pastāv, tad tas ir tas intervāls, kurā man ir vislielākā jēga ieguldīt savu entuziasmu, laiku utt. Protams, ka nav tā, ka mani neinteresētu lietas, ko es uzskatu par fikcionālām, bet tā ir nedaudz cita veida interese un nemēdz spēlēt proverbiālo pirmo vijoli manā domāšanā.