Pat ja tā ir, kvotas kā tādas var nestrādāt.

Zinātnieki reizēm ir naivi. Piemēram, kā lai iestāsta politiķiem, kas visus vajag vakcinēt pret polio? Politiķi var pat piekristi – davai, pieņemam likumu. Bet tai pašā laikā, ja cilvēki nebūs pārliecināti, tad viņi uzbruks ārstiem, kas nāks vakcinēt, kā tas notiek Pakistānā.

PVO, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem, nedara to tik alārmistiski – pizģec, mēs visi mirsim, ja nedarīsim to vai to. Viņi reāli izvērtē visus politikas aspektus, piesaista dažādas organizācijas utt. Un viņi darbs ir bijis ļoti sekmīgs – pat Āfrikā cilvēku dzīves kvalitāte strauji pieaug.

Bet klimata alārmistu uzskati vairāk atgādina AIDS alārmistus pirms gadiem 20 – pizģec, mēs visi mirsim, jo AIDS nav ārstējams. Bet reāli pat ja nebūtu izdomātas zāles, cilvēku sabiedrība veiksmīgi izdzīvotu, vienkārši būtu spiesti ievērot seksuālos ierobežojumus.

Ja klimatologi būtu nopietni zinātnieki, tad viņi nevis celtu paniku, bet apgūtu zinātni par veiksmīgas komunikācijas noslēpumiem. Tajā arī viņu lielākais feils.