Gnons nav bijis dāsns [1][2] attiecībā uz cilvēku spēju veidot kopīgas konstruktīvas stratēģijas lielām cilvēku grupām.

Dzīvojot XXI gs., vajadzība pēc šādām stratēģijām ir nepārprotama, taču ir jārēķinās ar to, ka šīs stratēģijas mums nākas veidot ar savām pirmatnējā savannā tapušajām un kopš tā laika relatīvi maz mainījušamies smadzenēm, kur vismaz līdzšinējie šādu centienu rezultāti ir tādi, kādus mēs tos varam novērot.