Tev nav jāmēģina mani mācīt par ierosinošiem un inhibējošiem neironiem vai par to, ka strukturālā konektoma ("vadu slēgums") ir tikai puse no kopainas. :>

Būtiski šī pētījuma rezultātos ir divi jaunuma momenti: pirmkārt, ātrs un drošs konservācijas protokols, kas ļauj saglabāt gan neironu un to savienojumu morfoloģiju, gan ultrastruktūru; un, otrkārt, šie strukturālie dati ir saglabāti pietiekami augstā izšķirtspējā un kvalitātē, lai ar lielu varbūtību būtu iespējams no tiem ar histoloģiskajām u.c. metodēm atgūt arī funkcionālos datus (postsinaptisko jonu kanālu tipus un blīvumus, kofaktoru un modifikatoru klātbūtni utt.), kas sastāda funkcionālo konektomu jeb otru kopainas pusi (neironu tipus, sinapšu tipus un plasticitātes stāvokļus utt.). Protams, ir pāragri apgalvot, ka šeit mēs redzam problēmas risinājumu, taču šobrīd esmu stipri pārliecināts par to, ka tas ir būtisks solis pareizajā virzienā.

Kas attiecas uz izdevumu prestižu un impaktfaktoru kā vadlīniju nespeciālistam, tad vispārīgi es Tev piekrītu, bet tajā pašā laikā nevaru neaizrādīt (acīmredzamo?), ka ļoti liela un būtiska (t.sk. mana tiešā lauciņa) pētījumu daļa tiek publicēta specializētākos izdevumos un ar šo faktu vienkārši nākas rēķināties, neatmetot šos pētījumus kā "fringe pēc definīcijas". Tā ļoti nav perfekta sistēma, bet šobrīd man nav ideju tās atrisināšanai.