Jā, man nopietni šķiet, ka aizliegt jelko no rakstu darbiem ir cenzūra, un aizliegt kaut ko, balstoties uz, būtībā, personīgo estētisko prizmu, ir piedevām ļoti nepamatota cenzūra (kura, turklāt, tiek maskēta kā kaut kas ļoti vispārīgi svarīgs, cīņa par tikumisko izaugsmi, jel). Pie tam, pat nerunājot par konkrēto piemēru, kur būtu jānovelk robeža, lai "cīņa par kvalitāti" skolu programmās nepārvērstos par slippery slope? Šobrīd redzam pirmsākumus cenzūrai, bet nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka tapšanas stadijā ir dokumentēti standarti tās veikšanai; which is not at all surprising.

Kas attiecas uz IQ, tad attiecīgais raksts, manuprāt, apraksta interesantu jautājumu, bet no visai neveiklas puses. Proti, tur diezgan nepārprotami ir runa par atšķirībām starp t.s. pirmo un otro kognitīvo sistēmu, kur tas, ko viņš dēvē par "common sense" ir tipisks pirmās sistēmas režīms ("'instinctive', spontaneous ways of dealing with [..] basic human situations"), pretstatā otrās sistēmas dominētajai analītiski precīzajai domāšanai. Savstarpējo priekšrocību/trūkumu abu sistēmu starpā pētījumi ir relevants un interesants temats, taču šaubos, ka g metrika (pazīstama arī kā FSIQ jeb Full-Scale IQ), kas ir pazīstama kā diezgan uzticams plaša spektra kognitīvās kapacitātes prediktors, selektīvi ietekmētu tikai otro sistēmu. Pie tam, pat, ja tā, tad tādus uzdevumus, kā spriešanu par mākslu vai literatūru, es noteikti pieskaitītu anaalītiskiem un uz abstraktu, konceptuālu domāšanu balstītiem otrās sistēmas uzdevumiem, nevis uz instinktīviem, evolucionāri seniem pirmās sistēmas paterniem, kuri ir radušies un nostabilizējušies laikā, kad mākslai līdzīgu fenomenu vēl praktiski nebija.

Visbeidzot, ja es par varītēm censtos apspiest jelkādu free speech publiskajā telpā, tad es sāktu ar savas puspubliskās telpas izsvēpēšanu, izvācot no tās visus, kurus es tur ne pārāk vēlētos redzēt/dzirdēt. Tā nav. Hint: Tu neesi izbanots.