302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb ([info]mindbound) rakstīja,
@ 2015-09-29 17:03:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis:awake
Mūzika:Mankind Is Obsolete - Trapped Inside: Passing Through
Entry tags:failures, history, politics, texts

Ja jau esam nonākuši līdz informatīvā un literārā vārda cenzūrai uz “tikumības” pamata, es vēlētos šeit kontrastam (vai varbūt kondrātijam, atkarībā no tā, kurš lasa) pieminēt klasiķus, kurus literatūras stundās varbūt piemin mazāk, taču kuru klātbūtne pasaules literatūras vēsturē liek labāk apjaust, cik patiesi monumentāls darbs stāv priekšā mūsu jaunizceptajiem krustnešiem un inkvizitoriem. Bez tālāka ievada — Gajs Valērijs Katulls, “Poēmas”, Poēma № 16, ne sevišķi profesionālā, toties tehniski korektā manas necilās personas tulkojumā.

Pedicabo ego vos et irrumabo,
Aureli pathice et cinaede Furi,
Qui me ex uersiculis meis putastis,
Quod sunt molliculi, parum pudicum.
Nam castum esse decet pium poetam
Ipsum, uersiculos nihil necesse est,
Qui tum denique habent salem ac leporem,
Si sunt molliculi ac parum pudici
Et quod pruriat incitare possunt,
Non dico pueris, sed his pilosis,
Qui duros nequeunt mouere lumbos.
Vos quod milia multa basiorum
Legistis, male me marem putatis?
Pedicabo ego vos et irrumabo.		Es drāzīšu jūs pakaļā un mutē,
Mīkstais Aurēlij un pišampuika Fūrij,
Jūs, kam šķiet, ka, ja reiz mana dzeja
Ir juteklīga, tad esmu pats bez kauna.
Jo, lai gan dzejniekam ir svētīgi būt tiklam,
Tas nepieciešami nav viņa pantiem,
Kas, beigu galā, ir itin asprātīgi,
Un jutekliski ar’, un mazliet bezkaunīgi,
Un var likt pat miesām sarosīties,
Pie kam ne zēniem, bet gan sakārņiem,
Kam no laba prāta sen vairs nesaceļas.
Tik vien, kā izlasot par skūpstu tūkstošiem,
Jūs domājat, ka neesmu īsts vīrs?
Es drāzīšu jūs pakaļā un mutē.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]lemurs
2015-09-29 17:35 (saite)
oŌ! šis ir pelnījis tikt publicēts plašākai auditorijai.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 18:33 (saite)
Heh. Es īsti neesmu pārliecināts par pārcēluma lirisko kvalitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]kants
2015-09-29 17:35 (saite)
+10

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 21:39 (saite)
+1

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]honeybee
2015-09-29 17:38 (saite)
*slow clap*

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 20:13 (saite)
Aizdomājos, kam būtu pareizi™ ķerties klāt nākamajam — Bībelei vai Sokrātam. Laikam jau pēdējam, tur nerastos preambulatori sarežģījumi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-09-29 20:15 (saite)
nē, pirmajam, jo sarežģījums ir pati preambula.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 20:16 (saite)
Jā, bet par pašu ķeršanos klāt jau lemj (t.sk.) preambulas autoru kolektīvs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ctulhu
2015-09-29 18:02 (saite)
Ir okej.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 18:39 (saite)
Laika pārbaudīta klasika. Labākais šajā visā: literatūras (gan prozas, gan dzejas, gan dramaturģijas) vēsture ir stāvgrūdām pilna ar šāda rakstura materiālu, un histērijas celšana par to gandrīz bez izņēmuma stāsta tikai par pašu histēriķi, nevis par attiecīgajiem tekstiem vai to autoriem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2015-09-29 18:23 (saite)
Lūk!
(Kad mācījos skolā, Dekamerons bija iekļauts videnes programmā. Tagad tiks aizliegts?)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 18:33 (saite)
Labs jautājums. No otras puses, es gandrīz baidos uzzināt atbildi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]doomed
2015-09-29 18:41 (saite)
Kitty Farmer is so good role model.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 18:45 (saite)
Touché.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gedymin
2015-09-29 20:47 (saite)
Tu tiešām domā, ka šo tekstu romieši mācīja skolās?

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 20:54 (saite)
Domāju, ka nē, bet kas par to? XIV gs. skolās noteikti nemācīja tolaik sarakstīto un augstāk minēto "Dekameronu", bet vai tas nozīmē, ka to būtu jāizvāc no mūsdienu skolu mācību programmas?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2015-09-29 21:57 (saite)
Ok, tad kāpēc uzskati, ka mūsdienās ir pareizi skolās mācīt visu pēc kārtas tikai tāpēc, ka tas pastāv?
Gribētu redzēt tavu un citu ateistu reakciju uz to, ja valsts vidusskolās stundās liktu analizēt Bībeles tekstus, vai kādu no neskaitāmajiem rakstniekiem-kristietības propagandistiem. Droši vien sekotu kārtējais "man žēl, ka esmu nodokļu maksātājs". Par Agneses dzejoļa mācīšanu maksāt nav žēl?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 22:00 (saite)
Pret Bībeles vai vispārīgi kristietības/reliģiska satura tekstu analizēšanu literatūras stundās man nebūtu nekādu iebildumu. Iebildumi man būtu pret šo tekstu mācīšanu, pasniedzot tos vai nu kā realitātei atbilstošu tās aprakstu, vai kā mūsdienu cilvēkam nepieciešami saistošas vadlīnijas (t.i., ticības mācības kontekstā).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2015-09-29 22:49 (saite)
"Pret Bībeles vai vispārīgi kristietības/reliģiska satura tekstu analizēšanu literatūras stundās man nebūtu nekādu iebildumu."
Lieliski. Laikam vajadzēs pieglabāt komentāra URL un vajadzības gadījumā nākotnē uz to referencēties.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 22:52 (saite)
Pieglabā gan, un kad referencējies, tad uz visu komentāru, lai nevarētu rasties vajadzība apvainot Tevi quote-mining netikumīgajā praksē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2015-09-29 22:26 (saite)
Analizēt Bībeles tekstus būtu ļoti laba lieta, citādāk daudziem sabiedrības locekļiem (tai skaitā daļai kristiešu) tā arī vienīgais priekšstats ir palicis "Bērnu Bībeles" mīkstināto pastāstiņu līmenī.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]ctulhu
2015-09-30 12:54 (saite)
Pilnā bībele jau ir ļoti labs teksts ateistiskā pasaules uzskata veidošanai.

Tieši tāpat kā var analizēt Staļina ``īso kursu`` un Hitlera ``Main kampf``, kritizējot attiecīgās ideoloģijas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2015-09-29 21:44 (saite)
Nu lūk, tu man visu laiku saki ''atšujies'', bet postē šitādas herņas tā it kā gribētu pievilināt manu komentāru. Postē par saviem cipariem, moš. :D

Man maz emociju izraisa plakāts no pirmā linka, bet ''dzeja'' no otrā nekad nedrīkstu atrasties skolas hrestomātijā. Tik pat labi vizuālās mākslas stundās varētu likt Dešampa urināli vai kāviņtursauca ''Jēzus urīnā'' un ''Kaka konservbundžā'' huiņu. Te pat neiet runa par cenzūru, bet labas gaumes ieturēšanu. Kakova hera tādus ekskrementus kā minētās Grivades ''poēmu'' vajadzētu iekļaut kurkulī? Tas ir beztalantīgs, apzināti šokējoši vulgārs sūds, kura hai points ir ''baļaģ''.

Es tagad sāku saprast kāpēc tev atšķirības starp Baha un Bībera mūziku šķiet triviāla. Ja tavs intelekts nespēj saprast, ka tādu kretīnismu nedrīkst pasniegt kā labas mākslas paraugu, tad tev tik tiešām vajag realitātes čeku.
Btw, tiešām nepareizi toreiz pielietoju aikjū kā uzbraucienu. Šis raksts p. much izskaidro kāpēc pat 152 negarantē puslīdz sakarīgu domāšanu jebkurā citā jomā, kā skaitļošanā un šaurā problem solvingā: http://medicalhypotheses.blogspot.ca/2009/11/clever-sillies-why-high-iq-lack-common.html

Tev nopietni šķiet, ka aizliegt tādu dreku iekļaut skolnieku literārajā hrestomātijā ir cenzūra, nemaz nerunājot par ''inkvizīciju'' un ''krusta kariem'' lol.

Tas viss zem līnijas, kur tādi kā tu, par varītēm cenšas apspiest jebkādu free speech visā iespējamajā publiskajā telpā. Nezinu vai jēdzienu ''ironiski'' te pat vairs jēdz pieminēt. Drīzāk ''plānprātība''.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-29 21:52 (saite)
Piebilde: nedz Katulls vai tādi darbi kā Dekamerons utml., kuri ietver bērniem nepiemērotas tēmas nekad nav tikušas iekļautas ārzemju literatūras kurkulū, pat ne vidusskolu programmās.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 22:29 (saite)
Par Katullu neesmu pārliecināts, bet "Dekamerons" ir (bijis?) tepat vietējā vidusskolas literatūras programmā. Vidusskolā gan neesmu bijis ilgāku laiku, varbūt, ka tagad tas no turienes ir pazudis (vai, skatoties uz šībrīža tendencēm, ir rindā uz pazušanu).

Edit: Ir joprojām.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]mindbound
2015-09-29 22:16 (saite)
Jā, man nopietni šķiet, ka aizliegt jelko no rakstu darbiem ir cenzūra, un aizliegt kaut ko, balstoties uz, būtībā, personīgo estētisko prizmu, ir piedevām ļoti nepamatota cenzūra (kura, turklāt, tiek maskēta kā kaut kas ļoti vispārīgi svarīgs, cīņa par tikumisko izaugsmi, jel). Pie tam, pat nerunājot par konkrēto piemēru, kur būtu jānovelk robeža, lai "cīņa par kvalitāti" skolu programmās nepārvērstos par slippery slope? Šobrīd redzam pirmsākumus cenzūrai, bet nekādas pazīmes, kas liecinātu, ka tapšanas stadijā ir dokumentēti standarti tās veikšanai; which is not at all surprising.

Kas attiecas uz IQ, tad attiecīgais raksts, manuprāt, apraksta interesantu jautājumu, bet no visai neveiklas puses. Proti, tur diezgan nepārprotami ir runa par atšķirībām starp t.s. pirmo un otro kognitīvo sistēmu, kur tas, ko viņš dēvē par "common sense" ir tipisks pirmās sistēmas režīms ("'instinctive', spontaneous ways of dealing with [..] basic human situations"), pretstatā otrās sistēmas dominētajai analītiski precīzajai domāšanai. Savstarpējo priekšrocību/trūkumu abu sistēmu starpā pētījumi ir relevants un interesants temats, taču šaubos, ka g metrika (pazīstama arī kā FSIQ jeb Full-Scale IQ), kas ir pazīstama kā diezgan uzticams plaša spektra kognitīvās kapacitātes prediktors, selektīvi ietekmētu tikai otro sistēmu. Pie tam, pat, ja tā, tad tādus uzdevumus, kā spriešanu par mākslu vai literatūru, es noteikti pieskaitītu anaalītiskiem un uz abstraktu, konceptuālu domāšanu balstītiem otrās sistēmas uzdevumiem, nevis uz instinktīviem, evolucionāri seniem pirmās sistēmas paterniem, kuri ir radušies un nostabilizējušies laikā, kad mākslai līdzīgu fenomenu vēl praktiski nebija.

Visbeidzot, ja es par varītēm censtos apspiest jelkādu free speech publiskajā telpā, tad es sāktu ar savas puspubliskās telpas izsvēpēšanu, izvācot no tās visus, kurus es tur ne pārāk vēlētos redzēt/dzirdēt. Tā nav. Hint: Tu neesi izbanots.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gedymin
2015-09-29 23:19 (saite)
Interesanti, ka humanitārie, kam vajadzētu gan saprast un novērtēt vārda spēku (un nelikt skolās mācīt, piemēram, Mein Kampf), gan arī rūpēties par kvalitātes standartiem ("[criticism is] simply to know the best that is known and thought in the world", kā teica viens Viktorijas laika džentelmenis) ir pirmie, kas gatavi sajūsmināties par pēdējo sūdu ja vien tajā ir "mesidžs" vai tas viņus izlaidē.

Vai tur kāds brīnums, ka mūsu sabiedrībā humanitārās zinātnes tiek uzskatītas par plānā galdiņa urbēju kopienu? Faktiski tas ir viņu pašu sasniegums.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-29 23:44 (saite)
Well, ar "Mein Kampf" ir līdzīgi, kā ar reliģiskajiem tekstiem, in the sense ka ir būtiska atšķirība starp to mācīšanu un mācīšanu par tiem. Es neuzskatu, ka būtu vajadzīgs (un vēlams) atturēties no otrā.

Kas attiecas uz kvalitātes standartiem, tad ir grūti uzsākt diskusiju par tiem, ja tādu standartu [pagaidām] vienkārši nav arī no pašu cenzoru/kritiķu/whatever puses. Izteikti aizrādījumi par "pārāk netikumīgu saturu", manuprāt, nav kritikas mērs, kuru reāli varētu izmantot dažādu darbu salīdzināšanā vai savstarpējā vērtēšanā.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2015-09-30 00:06 (saite)
''Vai tur kāds brīnums, ka mūsu sabiedrībā humanitārās zinātnes tiek uzskatītas par plānā galdiņa urbēju kopienu? Faktiski tas ir viņu pašu sasniegums.''

Pats fakts, ka šobrīd pastāv tāds jēdziens kā ''humanitāriji'' liecina par cilvēces degradāciju, vismaz Rietumu kultūrā.
Knowledge = KNOWledge. Ievēro kā senāko laiki ''skolāri'' reti kad bija šauri speciālisti kaut kādā maznozīmīgā nozarē, kā tas ir mūsdienās. Ja tu pēti patiesību, tad tev tā jāpēta visa. Redukcionisms ir mēris, kas iznīcina intelektu.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-30 00:12 (saite)
Es teiktu, ka mūsdienās zināšanu vienkārši ir daudz par daudz, lai sekmīgi un kvalitatīvi varētu būt par "ekspertu bez domēna", par visaptverošu polimātu. Tieši tā paša iemesla dēļ absolūtais vairākums nopietna zinātniskā darba jau sen vairs nenotiek individuāli. Da Vinči laikos tas vēl bija iespējams, jo kopējais par pasauli uzzināto lietu daudzums vienkārši bija par 500 gadiem mazāks.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]gnidrologs
2015-09-29 23:54 (saite)
Ja zini, kas ir ''hrestomātija'', tad zināsi arī to, ka pat no darbiem, kuros tiek apskatītas ''pieaugušo'' tēmas, tieši tās nekad netiek iekļautas starp tās fragmentiem. Attiecīgās dāmas ''dzeja'' pirmkārt nav kas kvalitatīvs no estētikas viedokļa, tāpēc dīvaini, ka to vispār atļāva iekļaut mācību stundu procesā. Otrkārt, tās ir jēli vulgāras rīmes, ar kurām salīdzinājumā pat nerātnās dainas ir šedevrs. Nuff said.

Par IQ momentu es neiedziļināšos tālāk par to, ka mākslas kvalitāti NAV IESPĒJAMS ANALIZĒT. Analizēt var tikai to, ko var sajaukt pa daļām, tobiš - reducēt. Kā ētikas tā estētikas labs/slikts nereducējas ne uz ko un tu to vai nu neproti saprast vai nevēlies aiz saviem ideoloģiskajiem zaskokiem.
Pagaidām neesmu sapratis, bet augstāk citētais teksts par high IQ keksiem man šķiet relevants arī šajā sakarā. Galu galā Eiropas un ASV elites ir high IQ keksi pamatā un šīs valstis/to savienības iet uz grunti tieši dēļ tā, ka šiem cilvēkiem nepiemīt t.s. common sense vai arī, kas ir vēl viens spēcīgs augstas inteliģences korelnats, sociopātija/psihopātija.

Paldies par tavu cēlsirdību, mani nebanojot no sava personīgā PUBLISKĀ bloga. Bet tieši tāda tipa domāšanu apveltīti cilvēki kā tu ar to nodarbojas visai naski visos iespējamajos sociālajos un arī publiskajos medijos. Pateicos tev par mana viedokļa uzklausīšanu. Mūsdienās tas jau ir uzskatāms par augstu tikumu. :thumbsup:

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-30 00:03 (saite)
Ja mākslu nav iespējams analizēt, tad kas, tādā gadījumā, ir tas, ar ko nodarbojas mākslas zinātne un kritika? Tā, protams, ir citāda analīze, nekā var sastapt fizikā vai ķīmijā, bet tā joprojām ir mākslas darba "secēšana" un, zināmā mērā, pētīšana.

Par "iešanu uz grunti" u.c. tamlīdzīgām tēmām arī nekomentēšu, Tu pārāk labi zini manus uzskatus par to (ko vēl vairāk stiprina tieši fakts, ka pamatā šīs elites sastāv no "high IQ keksiem", kombinācijā ar faktu par IQ/g kā kognitīvās veiktspējas labu rādītāju). Gan jau būs vēl iespēja sacelt "sraču" arī par šīm tēmām, let's not offtopic too much here.

:thumbsup:

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-30 00:10 (saite)
Ja jau tu tik labi saproti mākslas ''analīzi'' un ''kritiku'', tad kāpēc bez pārtraukuma izsaki relatīvistiska rakstura postulātus par šo analīžu secinājumiem?

Par iešanu uz grunti. Ja piedirsta (burtiski) Vācija, tev nešķiet iešana uz grunti (par fenomenāliem budžeta izdevumiem un deficītiem pat nerunāšu), tad man grūti saprast kurā brīdī tu pēkšņi apjēgsi - bļin, kaut kas nav īsti labi!

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-30 00:15 (saite)
Nē, mākslas analīze un kritika ir no manām zināšanām visai tālas jomas, tādēļ es par tām šeit uzdodu neretoriskus un speciālistam droši vien ļoti triviālus jautājumus. Mani iebildumi pret OP apskatīto problēmu nav balstīti mākslas zinātnē, bet gan vienkāršā neapmierinātībā ar, to the best of my understanding, bezjēdzīgiem ierobežojumiem, bez kuriem visu iepriekšējo laiku izglītības sistēma bija spējusi ļoti labi iztikt.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-30 00:47 (saite)
Da labi, kas tad bija tie ierobežojumi?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-30 01:02 (saite)
Sk. OP, pirmo teikumu, līdz pirmajam komatam. FFS.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]ze
2015-09-30 11:13 (saite)
Kā tu vari pamatot savu uzskatu, ka pastāv, kaut kas tāds, kā universāla, pārvēsturiska estētika, ar kuru samērot, piemēram, krivades dzejoli lai atzītu to par sūdu? Atkal atsauksies uz savu infantilo aksiomu "bahs>bībers" kas balstās kaut kādā mistiskā, transcendentā pašaprotamību sfērā, kurai tev un citiem dižajiem prātiem ir pieejas rekvizīti? Kas attiecas uz valodisko/simbolisko cilvēka kultūras sfēru, tajā atšķirībā no fizikas, nav aksiomu un konstanču - ir situatīvas un kontekstuālas patiesības, pragmatiski risinājumi un vienošanās; nav nekādu universālu "bahs>bībers" vai "vergīlijs>krivade" aksiomu, jo nav iespējams pierādit, ka pastāv universāli, no konkētā diskursa neatkarīgi kritēriji. Protams, es apzinos, ka atbilstoši tavam pasaules redzējuam, tas viss ir kreiso pidarmasonu-lowIQ-imbecilu coup-out, jo tikai idioti nespēj pieņemt aksiomu "bahs>bībers" kā dievišķu un neanalizējamu patiesību. Tiesa, arī uzskatu pamatošana ar "tā ir, jo tā ir" neliecina par sevišķu IQ apdāvinātību.

Nebūtu problēmu, ja tu vienkārši sacītu, ka tev subjektīvi iet pie sirds senās Grieķijas vai kāda cita pagātnes perioda estētiskie priekšstati, bet tu agresīvi piesaki pretenzijas uz patiesību pēdējā instancē, argumentējot to ar izteikumu, ka pretējā uzskata paudēji ir low IQ lohi, jo tie atsakās pieņemt, tavuprāt, pašsaprotamo, kas gluži vienkārši ir tavi patvaļīgie pieņēmumi. Tu ne vien nesaproti mindbound "ciparus", bet arī sūdigi orientējies 20/21 g.s. mākslas teorijā. Visu tavu teorētisko instrumentāriju sastāda ezotēriski-platoniska ortodoskija, banālas tradicionālistu klišejas un agresīva retorika. Pieņemu, ka tu nelasi attiecīgo literaturu, jo tu noraksti to, kā postmoderno liberastu adžendu, kas nomaldījusies no self-evident patiesības "bahs>bībers".

Kas attiecas uz dzejoli, tas varēja būt jebkurš mūsdienu dzejnieks, jo svarīgs ir pedagoģiskais uzdevums skolniekus iepazīstināt ar to estētiskie priekšstati mainās un nav iespējams 2015. gada 30. septembra realitāti aprakstīt, izmantojot Aristoteļa vai sociālā reālisma estētisko sistēmu. To var izdarīt, bet tad tā jebkurā gadījumā būs atsauce, kaut kāds postmoderns gājiens, nevis šobrīd apdzīvojamās pasaules ainas organiska izteikšana dzejas formā. Šādi "stepaņenko likumi" gluži vienkārši degradē izglītības sistēmu, tuvinot Latviju putiniskās Krievijas zeitgeistam, tā ir humanitārās izglītības erozija un atbalstīt to ir muļķīgi.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-30 20:37 (saite)
''Kā tu vari pamatot savu uzskatu, ka pastāv, kaut kas tāds, kā universāla, pārvēsturiska estētika, ar kuru samērot, piemēram, krivades dzejoli lai atzītu to par sūdu? Atkal atsauksies uz savu infantilo aksiomu "bahs>bībers" ''

Beidzu lasīt šajā vietā. Esi brīvs.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]hedera
2015-09-29 22:31 (saite)
Kā tu no

"skolotāja brīdināta, kā pati raksta, "neko tik netikumīgu vairs nekad lai neizmantoju""

nonāc pie

"Te pat neiet runa par cenzūru, bet labas gaumes ieturēšanu." ?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-29 23:55 (saite)
Skatīt augstāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-09-30 00:28 (saite)
Augstāk neatradu neko, kas pamatotu apglavojumu, ka tikumības histērija (kas rezultējusies cenzūrā) ir īstenībā rūpes par estētisko kvalitāti.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-30 00:54 (saite)
Vienīgā cenzūras histērija nāk no jums - kreisi-rōzīgajiem.
Par tikumību nav iespējama histērija, jo tā pati par sevi ir sistēma, kas izstrādāta, lai aprobežotu histērisku indivīdu patvaļu.

Estētika attiecīgajā tekstā bija sekundārs moments, jo vienkārši pats teksts bija analoģisks tiem, ko random alkāni/narkaši mēdz rakstīt uz ateju sienām. Dabiski, ka to idejiskā jēgā atbildīs šī kontingenta paģirainajiem smadzeņu vihlopiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-09-30 10:25 (saite)
Tātad runa nav par cenzūru, bet gan par estētiku, kas galu galā ir sekundāra. Ok.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-30 20:40 (saite)
Runa bija par mūsdienu medijiem, kurus kontrolē VIENS ideoloģisks centrs. Visi gribējām aizmukt no CCCR, bet esam nokļuvuši tur pat.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]hedera
2015-09-30 20:46 (saite)
lol, laikam šonedēļ chemtrails ir īpaši jaudīgi

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-10-01 18:12 (saite)
ugu, kā pēc garšas?
Paģiras ir?

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


[info]doomed
2015-09-30 09:52 (saite)
par mūziku runājot...
"Leck mich im Arsch" (literally "Lick me in the arse") is a canon in B-flat major composed by Wolfgang Amadeus Mozart

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]mindbound
2015-09-30 14:30 (saite)
Par dzeju runājot — domājams, ka Puškinam arīdzan jādodas.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-30 20:42 (saite)
Tu šobrīd perfekti demonstrē to manu citēto rakstu. Saproti gramatisko jēgu un viss.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]gnidrologs
2015-09-30 20:46 (saite)
Varu tev iedot vēl labāku dekadences apzināšanās dzeju no cita autora:


Борис Гребенщиков - БГ - стихи:
Мама, я не могу больше пить - видео, текст, слова



Вы сейчас - на сайте Татьяны Смертиной


Борис Гребенщиков - стихи


Мама, я не могу больше пить.
Мама, я не могу больше пить
Мама, вылей все, что стоит на столе -
Я не могу больше пить
На мне железный аркан
Я крещусь, когда я вижу стакан
Я не в силах поддерживать этот обман
Мама, я не могу больше пить

Патриоты скажут, что я дал слабину
Практически продал родную страну
Им легко, а я иду ко дну
Я гляжу, как истончается нить
Я не валял дурака
Тридцать пять лет от звонка до звонка
Но мне не вытравить из себя чужака
Мама, я не могу больше пить

Мама, я не могу больше пить
Мама, я не могу больше пить
Мама, позвони всем моим друзьям
Скажи им - я не могу больше пить

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?