Iebildīšu, ka "āboli krīt, jo katra lieta tiecas ieņemt savu stāvokli" nav skaidrojums, vai vismaz nav īpaši labs skaidrojums. Tas neļauj izdarīt prognozes, neļauj sastādīt realitātes karti, pēc kuras vadīties jaunās situācijās. "Āboli krīt, jo \(F = G \frac{m_{1} m_{2}}{r^{2}}\)" nav ideāls skaidrojums, bet tas ir ļoti, ļoti daudz labāks par prātuļošanu par detaļās neizteiktu "lietu dabu".

Pie tam tas satur gan atbildi uz "kā?" (proporcionāli abu masu reizinājumam un inversi proporcionāli šo masu centru savstarpējā attāluma kvadrātam), gan "kādēļ?" ("tādēļ, ka katrs masīvs objekts pievelk visus citus masīvus objektus ar spēku, kura vektors sakrīt ar taisni, kas šķērso šo objektu masas centrus"). Par Ņūtona modeli advancētāki skaidrojumi šīs atbildes vēl vairāk izvērš un padziļina — "tādēļ, ka starp masīviem ķermeņiem pastāv apmaiņa ar gravitoniem kā gravitācijas mijiedarbības lauka kvantiem", "tādēļ, ka masīvi ķermeņi ap sevi konkrētā veidā izmaina laiktelpas liekumu, izmainot citu šajā laiktelpas apgabalā pārvietojošamies ķermeņu trajektorijas", utt., līdz pagaidām vēl nesasniegtajai kvantu gravitācijas teorijai.

Es, protams, piekrītu, ka mēģinājumi izskaidrot apkārtnē novērojamos fenomenus bija aktuāli un tika veikti arī seno grieķu laikā. Ir tikai tas, ka šo skaidrojumu detalizācija un "kvalitāte" (atbilstība realitātei, pielietojamība etc.) laika gaitā ir tikai pieaugusi (which, I think, is also very much uncontroversial).