Neviens no senajiem grieķiem nebūtu varējis konsistenti ar pārējām novērojamajām lietām izskaidrot kaut to, kā un kādēļ no koka krīt āboli. Ņūtons, savukārt, nebūtu varējis izskaidrot lielāko daļu no tā, kā uzvedas viņa pētītā gaisma ārpus vistriviālākajām situācijām. XIX gs. astronomijas grāmatas ir pilnas ar Saules spektrogrāfijas elementiem, bet tur nav neviena teikuma, kas izskaidrotu, kādēļ Saules spektrā ir absorbcijas līnijas (vai kādēļ Saule vispāri spīd); utt.

Es piekrītu, ka "ikdienā novērojamā realitāte" zināmā mērā ir moving target, bet, pirmkārt, mūsdienās būtu visai grūti (tuvu neiespējamam) atrast šādus neizskaidrojamības "mākoņus" uz novērojamās realitātes "apvāršņa" un, otrkārt, ir ļoti labs pamats domāt, ka tā izpratne, kuru šobrīd ietver a.m. vienādojums un tā izvērsumi, arī pēc miljona gadu būs tieši tāda pati, neatkarīgi no tā, kas vēl būs uzzināts un izprasts (ko nevar teikt nedz par sengrieķu, nedz Ņūtona, nedz pat lielas daļas XIX gs. teoriju).