No Tavas "piedošanas" nekas nav atkarīgs, iesaku nenodarboties ar lieku patosu.

Par pārējo — nezinu, no kurienes Tu atvasini savus secinājumus (un par kādu "džihādu pret pārējo pasauli" vispāri ir runa; WTF?), bet es šeit spriežu gan no lasītā un statistiskā ceļā novērotā (t.i., papētot, kādas reliģiski kulturālās saknes ir aktīvas personāžiem, kuri aizrautīgi runā par cionismu un ebreju eksceptionālismu), gan no Tevis glorificētās personīgās pieredzes, kas radusies, dažādos laikos un kontekstos strādājot kopā ar veselu rindu etniski ebrejisku un reliģiski nekādu personu, kur, tieši pretēji Tevis apgalvotajam, viena no dominantajām iezīmēm mēdz būt distancēšanās, ar dažādu žults un antipātiju pakāpi, no tradicionālajiem jūdaismā un tā kultūrā balstītajiem mēmiem par "izredzētību" un in-group nošķirtību.

Es, protams, neapgalvoju, ka ebreju vidū nav sekulāru nacionālistu, tikai to, ka ir stipra pozitīva korelācija starp reliģiozitāti un pieturēšanos pie tradicionālajām vērtībām un savas iekšgrupas izredzētības/pārākuma apziņas (kas gan attiecas ne tikai uz šo, bet uz visām nacionalitātēm/etniski kulturālajām subvienībām).