Cik no tava neirobloga izlasīju, kopumā acīs iekrita divas problēmas - lieli, nepārtraukti teksta blāķi (400 vārdu rindkopas priekš bloga šķiet mazliet par daudz, 100 vārdi teikumā tāpat) un mazliet par sausu un referātveidīgu. Es, piemēram, ar savām koncentrēšanās problēmām bez atbilstoša softa, nevaru izlasīt vairāk par 200 vārdiem vienā rindkopā, kur nu vēl vienā teikumā. Manu uzmanību palīdz noturēt bildītes, kaut vai viena un tā pati, bet ar krāsainām bultiņām. Un es daudz labāk atcerēšos par itāļu zinātnieku un viņa atklājumus, ja man parādīs viņa bildi un kādi viņam bija mati (šo tehniku izmantoja mans algebras pasniedzējs universitātē).

Galu galā tomēr jānodefinē arī sava mērķauditorija. Diemžēl visiem viens piegājiens nederēs, jo katram interesants šķitīs kas cits. Ja mērķauditorija ir cilvēki, kam patīk zinātne mazliet dziļākā mērogā, ne tikai tās pēcpuse, tad tevis rakstītais ir +- ok, ja citādāk - jāpiestrādā. Sadly practice makes perfect.

Interesantuma iedvesmai var paskatīties SciShow vai It's okay to be smart youtube kanālus, lai arī cits formāts, pamatdomas ir tās pašas. Kodolīgumam un saprotamai valodai labas kvalitātes vikipēdijas rakstu uzbūve parasti iedvesmo, bet tev, manuprāt, pietiktu ar vienkārši vairāk punktu likšanu.

Also - a beta reader from your target audience is beneficial, or so I've heard.

Un vispār es gribēju ierakstīt, ka kafijas pazuē iesāku lasīt otro daļu, mājās dabūju rakties pa google arhīviem.