Sviesta Ciba |

302cc9b4780f8cbef6f70c3a8417913050b6aafb (

mindbound) rakstīja,
@ 2015-07-14 18:06:00

Garastāvoklis:	awake
Mūzika:	Sun Of The Blind - Skullreader: Fire And Thirst
Entry tags:	neuroblogging, personal, science

Padomāju un secināju, ka jāpamācās un jāpakonsultējas par zinātnes blogošanas tēmu. Nekad nav patīkami, ja kaut kas šķietami triviāls izrādās anything but, bet ko padarīt.

Update: Mainījušies plāni, apdeiti sekos.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

ctulhu
2015-07-14 18:11 (saite)

emm, šitas man atgādina veco bazaru par to, kā interesantāk/ efektīvāk mācīt/ mācīties kaut vai to pašu ķīmiju, elektroniku etc. Sākt no pamatiem ir labi, bet paralēli vajag draivu, tas ir kko sarežģītu un ``spožu``. Tranzistora darbības pirnicpi, lasīt, izpildīt vienkāršus uzdevumus - nepieciešami. Tajā pat laikā jaukt ārā hvz kur atrastu vecu radaru - arī nepieciešami. Te lūk kāreiz parādās komplementaritātes princips, tas kas siliņam tā patīk :D

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mindbound 2015-07-14 20:18 (saite)
	Principā — jā, priekš fokusēšanās strikti uz pamatiem un strikti secīgi jau ir paliela kaudze labas pusiesācēju (BSc/MSc līmeņa) literatūras, kuru pārspēt un/vai aizstāt es tāpat negrasos mēģināt. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-07-14 20:25 (saite)
	Bet kā nav? Nav kursa tieši par tām tēmām un to tēmu griezumā, kurām un kuru dēļ viss šis te vispār tiek bīdīts. Un tāds varētu būt ne vairāk ne mazāk kā pirmais. MK komikss izvērstā veidā, kā jau minēju. Jā un tāds sīkums - šāda kursa sastādīšanas gaitā, iespējams, radīsies jaunas idejas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

ctulhu
2015-07-14 18:33 (saite)

kas māk, tas raksta, kas nemāk tas māca. Tātad, recepte, kuru es aptuveni iedomājos: pamatu elementi uz pusēm ar interesantiem prikoliem to ilustrācijai no vienas puses un apstāsti par to, kas patreiz notiek priekšējās līnijās no otras puses. Pieņēmums, ka cilvēki nekautrēsies un uzdos jautājumus. Un tik ļoti nebaidīties no `` a ja nu viņi nesapratīs``? Nesapratīs - jautās, priekš tam šai padarīšanai ir komentāri. Nu un tādi, kas neko negrib jautāt, šo visitcamāk nelasīs enīvej.

(Atbildēt uz šo)

lea
2015-07-14 20:02 (saite)

Cik no tava neirobloga izlasīju, kopumā acīs iekrita divas problēmas - lieli, nepārtraukti teksta blāķi (400 vārdu rindkopas priekš bloga šķiet mazliet par daudz, 100 vārdi teikumā tāpat) un mazliet par sausu un referātveidīgu. Es, piemēram, ar savām koncentrēšanās problēmām bez atbilstoša softa, nevaru izlasīt vairāk par 200 vārdiem vienā rindkopā, kur nu vēl vienā teikumā. Manu uzmanību palīdz noturēt bildītes, kaut vai viena un tā pati, bet ar krāsainām bultiņām. Un es daudz labāk atcerēšos par itāļu zinātnieku un viņa atklājumus, ja man parādīs viņa bildi un kādi viņam bija mati (šo tehniku izmantoja mans algebras pasniedzējs universitātē).

Galu galā tomēr jānodefinē arī sava mērķauditorija. Diemžēl visiem viens piegājiens nederēs, jo katram interesants šķitīs kas cits. Ja mērķauditorija ir cilvēki, kam patīk zinātne mazliet dziļākā mērogā, ne tikai tās pēcpuse, tad tevis rakstītais ir +- ok, ja citādāk - jāpiestrādā. Sadly practice makes perfect.

Interesantuma iedvesmai var paskatīties SciShow vai It's okay to be smart youtube kanālus, lai arī cits formāts, pamatdomas ir tās pašas. Kodolīgumam un saprotamai valodai labas kvalitātes vikipēdijas rakstu uzbūve parasti iedvesmo, bet tev, manuprāt, pietiktu ar vienkārši vairāk punktu likšanu.

Also - a beta reader from your target audience is beneficial, or so I've heard.

Un vispār es gribēju ierakstīt, ka kafijas pazuē iesāku lasīt otro daļu, mājās dabūju rakties pa google arhīviem.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mindbound
2015-07-14 20:28 (saite)

Jā, beta rīderis no intendētās audiences ir beneficiāls, esi dzirdējusi pareizi un esi velkomēta. :>

Mērķa auditorija, principā, tiešām ir tieši cilvēki, kuriem varētu interesēt ne tikai zinātnes pēcpuse, bet arī tās iekšas (kas nenozīmē, ka uz šī rēķina man vajadzētu atļauties slinkot satura noformējuma ziņā; tikai to, ka varu piebremzēt ar ~~viewers~~ readers are morons attieksmi).

Ierakstus atlikšu atpakaļ, līdz brīdim, kad būs sācis uzrasties jauns saturs jaunā kvalitātē.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gedymin 2015-07-14 20:44 (saite)
	zinātnes komunikācijā un mācīšanā vispār svarīgi manuprāt ir atrast labas metaforas. Analoģijas ļauj reducēt lasītājam nesaprotamo uz saprotamo. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

mindbound
2015-07-14 21:14 (saite)

Tā varētu būt, kaut arī [man?] izskatās, ka labu metaforu no sliktas parasti šķir ļoti nedaudz (un pārlieku "vaļīgas" metaforas ir viens no antinoderīgākajiem skaidrojuma elementiem, kādus varu iedomāties).

Mana pieeja parasti ir sākt ar burtisku redukciju, no augstāka līmeņa problēmas ejot uz arvien zemāku, atrodot zemāko attiecīgajā kontekstā relevanto līmeni un tad sākt ar to, pārejot uz augstākiem pēc vajadzības un iezīmējot to, kādā veidā zemākie veido augstākos. Tas varētu būt laikietilpīgāk, nekā tiešām labas metaforas izmantošana, bet darbs, kas jāpieliek šādu metaforu atrašanai vai sastādīšanai, vismaz manā gadījumā ir lielāks par darbu, kas jāpieliek šādās skaidrojuma "trepēs".

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-07-14 21:19 (saite)
	kur problēma ir tajā, ka zemāka līmeņa problēmas un to izklāsti [ja es pareizi saprotu, par ko runa, korekcijas ir velkomētas] lasītāju neieinteresē. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-07-14 21:21 (saite)
	Tā ir viena problēma, kaut arī tās klātbūtne ir stipri atkarīga no konkrētās auditorijas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

ctulhu
2015-07-14 21:24 (saite)

Kur auditorijas rupji dalot ir 2 veidu

a) parciāli kompetenta, stipri ieinteresēta, reakcija `` a kāpēc mēs te minstināmies ar elementiem, tak iedo linkus, izlasīsim``
b) ārpus tēmas esoša, maz ieinteresēta, reakcija ``gribam dzirdēt kko interesantu, neparastu, noslēpumainu - kas mūs aizrautu`` [ te vietā gedymin minētās alegorijas, tēlaini piemēri un tā]

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2015-07-14 21:29 (saite)

Well, pie pirmajiem parasti nav jāķēpājas arī ar metaforām un līdzībām; tiem var iedot zobos vajadzīgo pamatmateriālu un par pārējo runāt uz tā bāzes, sekojot līdzi satura interesantumam bet bez nepieciešamības pirms tam to īpašos veidos sakošļāt. Visas šeit aprunātās lietas būtībā attiecas galvenokārt uz otrajiem un veidiem, kā šos ārpus tēmas esošus un sākotnēji maz ieinteresētus cilvēkus ievilkt tēmā un ieinteresēt.

Īpašs izņēmums ir uzstāšanās nezināma satura auditorijas priekšā, kā tas būtu, piemēram "TED Talks" līdzīgos pasākumos, kur iepriekš ir pagrūti prognozēt proporciju starp pirmajiem un otrajiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	ctulhu 2015-07-14 21:34 (saite)
	(a) modam ir apakšvariants - cilvēki, kas ir kompetenti radniecīgās, bet ne tieši šajā nozarē tb/ arī cilvēki, kas vispār labi prot domāt, bet [līdz šim] operē citās jomās. Tad neslikti noder analoģijas ar to, kamā viņi orientējas labi. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

	mindbound 2015-07-14 21:42 (saite)
	Taisnība, kaut arī ir novērots, ka pie tās publikas analoģijas parasti izdodas diezgan precīzas, pieņemot, ka runātājs pārzina abu nozaru tēmas. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

gedymin
2015-07-14 21:29 (saite)

par sliktām metaforām piekrītu.
apskatīju to neiroblogu, tagad zinu par ko vispār iet runa. Nu konkrēti neirons jau ir konceptuāli vienkāršs "bulding block", tur var arī bez metaforām, tas vairāk liekas derīgi kompleksām sistēmām, lai nebūtu jāskaidro visi pamatprincipi. (Ja apskata neironu atomu līmenī, tad tā arī ir kompleksa sistēma, bet to jau to nedari).

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)

mindbound
2015-07-14 21:35 (saite)

Atomu līmenis šajā gadījumā vienkārši būtu lieks, savukārt molekulu līmenis daudzviet jau ir relevants (receptori, transmiteri, faktiski viss, kas saistīts ar membrānas uzvedību). Mani drīzāk interesē jautājums par to, cik daudz no šiem pamatiem vajadzētu stāstīt un cik — ekscerptēt no literatūras vai Vikipēdijas un dot līdzi linkus un norādes uz šādiem avotiem.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	gnidrologs 2015-07-15 02:16 (saite)
	Lieki tērē laiku. Krančo numurus. Tam tu esi domāts. Da i neiroloģija kā zinātnes nozare pagaidām ir tik pat virtuāla ka teorētiskā fizika, tāpēc - kāpēc lai kādam, kas nesaņem naudu tajā veģetējot, būtu interesanti par to lasīt? Cuz liek, black holes r cool? (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

barvins
2015-07-15 06:42 (saite)

Ilustrētā zinātne ar saviem vieglajiem populārzinātniskajiem "black holes are cool" rakstiem stabili turas LV lasītāko žurnālu TOP10.
http://www.tns.lv/wwwtnslv_resources/images/Mediju_petijumu_gadagramata/TNS_Latvia_mediju_petijumu_gadagramata_2013-2014.pdf

Uzrakstīt populāri par neironiem jābūt vieglāk nekā uzrakstīt par melnajiem caurumiem, kaut vai tādēļ, ka melnie caurumi ir kaut kur figviņuzinkur, who cares, bet neironi ir katram pašam galvā, tāpēc vieglāk panākt, lai lasītājs uzskata, ka tas ir kaut kas svarīgs, lasīšanas vērts.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

mindbound
2015-07-15 07:04 (saite)

To, kam es tērēju savu laiku un, vēl vairāk, kam "esmu domāts" (lai ko tas arī nenozīmētu) gan pēdējā instancē izlemšu es pats, līdz ar to vari necensties dot vadošus norādījumus.

Par pārējo — nezinu, vai esi pamanījis, bet populārzinātniskā literatūra, raidījumi, blogi u.c. līdzīgas lietas ir interesantas pietiekami lielai nespeciālistu publikas daļai, kam fokuss nav dzeltenā prese, praktiskie latvieši vai ezotēriski reliģiskas muļķības. Ja es plānotu rakstīt ar lielākiem apgriezieniem, tad rakstītu, tendējoties uz viņiem. Šobrīd laikam pietiks ar rakstīšanu ieinteresētajai "Cibas" lasītāju daļai, you know how you are.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: