Nu tad mēs esam nonākuši pie konsensa - šīs metodes ir jāizstrādā, rūpīgi jāpārbauda uz dzīvnieku modeļiem un tad jāpielieto human germline modificēšana, no sākuma terapeitiskos un pēc tam arī uzlabojuma nolūkos.

Līdzīgi kā notiek ķīmisko zāļu vielu izstrāde, ar visām daudzjām pārbaudēm un gatavību apturēt konkrētus preparātus vai paņēmienus, ja tie izrādās kaitīgi, kā ar lobotomiju un talidomīdu.

Ētiskkais aspekts šeit ir tāds - kamēr riski ir potenciāli un vismaz daļēji apzināmi un novēršami, ģenētiskās kaites ir reālas un no tām jau cieš reāli cilvēki, kuri turpinās ciest un radīsies jauni, kas cieš, ja pētījumi tiks apturēti vai bremzēti. Tas ārī ir risks un daudz lielāks.

Tas tiešām ir tas pats, kas palikt pie zirgiem autotransporta vietā ar pamatojumu, ka ir iespējamas autokatastrofas.