Ups, man nebija plāns kādu nokaitināt, piedod lūdzu. Ok, es neesmu moš iedziļinājusies visos sīkumos un neesmu empātijas kalngals attiecībā pret māmiņām, turklāt kādu dienu pati par tādu kļūšu. Kautkā varbūt nesaprotami man sanāca pasniegt šo, bet doma bija - apgaismojiet mani, kur man nav skaidrības, pie reizes pateicu kā es uz šo dienu to sajūtu. Skaidrs, ka man nav pieredzes, protama lieta. Turklāt atzīmējot - kurās valstīs ir kādi tie dekrēta/bērnu kopšanas atv. laiki ir tikai informatīvi nevis ka es tādu gribētu šeit un esmu baigā karjeriste, lai kā no ķēdes norāvies suns nākamā dienā skrietu pelnīt.
bērndārzi IR problēma, piekrītu, vecmāmiņas arī tomēr ir cilvēki (man draudzenes mammai nākas pieskatīt 4 bērniņus reizēm('bišķi biežāk kā "reizēm"), kuriem vajag privāto dzīvi.
Par to izkrišanu no aprites - tā mana doma bija nejau ka māte pati kļūst par bērnu, bet ka ir tomēr ļoti daudz jomu, kur vislaik jāatjauno informācija par darba lietām. Tādā ziņā ir forši man liekas, bet noteikti ne viegli, ja ir cilvēks tādā vidē strādājošs, ka var no mājām strādāt.
Par to, ka nauda nāk... ai, zini visu baigi personīgi paņēmi, tā es nespēlējos :D, jo es negribēju nevienu aizvainot... man vienkārši negribas taisnoties par saviem argumentiem, jo nu tas galīgi nebija ņemot tevi par prototipu. Vienkārši paliksim pie tā, ka es tagad zinu kā tu jūties - cilvēks reālā situācijā un tu zini tagad (droši vien arī no citu spriedumiem), kā spriež cilvēks, kuram nav bērnu - cilvēki no malas. Citādi iznāk pa skarbo un es tā nebiju domājusi :)). Peace!