Mans rīts
Principā rīts iesākās labi, bet ar cirslībām.
1) no rīta cirslīts iebāž galvu somā un secina - MAKA NAV! Ir 6.00 no rīta, cirslis ir pierāvis kājās vīrieti, kurš bez ierunām ir piekritis cirsli aizvizināt līdz autobraukšanas laukumam pie ZB. Pēc tam, ka cirslis ir izrādījis dziļu neapmierinātību ar savu mantu zaudēšanu pēdējā laikā, vīrietis iespiež cirslim naudu saujā, reku būs instruktoram un dienišķajam rituālam. Braucam!
Cirslis ietipina bendzīntankā "uzpildās" ar tītarmaizītēm un cafe-latte un marš atpakaļ mašīnā, kur loka iekšā pienākošos devu par upuri veiksmīgai braukšanas nodarbībai. Cirslis tiek izmests pie laukuma, nočukst vīrietim - paldies par pacietību ;)! un dodas gaidīt instruktoru. Instruktors 3 reizi mūžā savas karjeras laikā ir aizgulējies un kad cirslis zvana - instruktors laipni pasakās par pamodināšanu un palūdz pagaidīt minūtes 15. Ok, saiģot, nodomā cirslis un izprāto, ka derētu saķēmēties, neskatoties uz to, ka smidzina lietus. Noveldams somu uz labā pleca ar kreiso ķepu pa somas dibenu taustīdams pēc ķemmes cirslis dziļākajā somas stūrī satausta pazīstamo slīdošo nobružāto maka cūkādu, nodomā, kā nu atkal ir forši izpildījies un ķemmi tā arī nesameklēdams, stāv un gaida instruktoru un vēro kā automašīnas viena aiz otras smuki kārtojas skaistās ar vien garākās un spožākās rindās un saprot, ka nekāda milzu vizināšanās šorīt varētu arī nesanākt.
Ok, ir pagājušas turpat 40 min iecietīgais cirslis sagaidījis instruktoru atņem labrītu un sēžas iekšā. Veiksmīgi paiet nodarbība, no 6 reizēm pedējās 3 ir superīgas gan "garāžā" , gan "stāvvietā" iebraucot, ar apgriešanos arī stipri līdzīgi. Super! nodomā cirslis, beidzas nodarbība, sarunājam laikus, samaksājam un dodas cirslis uz darbu.
2)Tā un šitā, neskatoties uz to ka jau pāris minūtes pāri deviņiem, tomēr cirslim ir darba atslēgas, sekretāre vēl nav klāt, un jāslēdz durvis, kā parasti, principā. Kaut ko pa ceļam atcerējies no kolēģu vakardienas sarunām par apkopēju vienlaicīgi izjūtot bijību pret signalizāciju, cirslis ierastā kārtībā slēdz visus slēģus vaļā, bet te vienā brīdī, NESLĒDZAS! Bļin, nodomā cirslis un metas durvīm virsū ar jaunu sparu, vienlaikus bīdamies no signalizācijas iegadošanās, un atkal nekā! Fak, nodomā cirslis un dara vēlreiz visu un gaidītā signalizācija veic savu pienākumu un gaudo, kauc un viss pēc kārtas. Vairs jau nau ko zaudēt un diez kam apsargi zvana - lielam priekšniekam, kas Maltā vai tam, kas viņu aizvieto un nokomentēs kādā brīdī darba dienā? Ok, pamēģināšu citādi! ...Atslēdzis durvis, kuras pats tikko bija aizslēdzis, cirslis ienāk darbā uzspiež kodu, signalizācija beidz bļaut un ..priekškars...


p.s. būtiska loma apkopējai - viņai nav atslēgu, viņa tikai bija uzlikusi signalizāciju, savukārt cirslis - redzēdams, ka atslēga kust, nepiedomāja, ka durvis varēja būt jau vaļā un tās aizslēdzis, bij tik vien kā iekšā jāieiet ;)!