Tātad par smēķēšanu. Labi, ziniet arī jūs, daži noteikti, nekāds zelta un kristāltīrais gabaliņš pati neesmu. Mēdzu pati pa retam pamāžoties, svētdienas/ballīšu pīpētājs, tā teikt. Tomēr man reāli riebjas to darīt ejot pa ielu, kā arī publiskās vietās. Tas laikam ir saistīts ar bērnības traumu, ka mamma vai kaimiņi jau nu toč to nedrīkstēja redzēt. Un vēl, ja reiz es sev to atļauju, tad man gribas to darīt mierīgi un ne publiski. Lūk, mana atzīšanās. Bet man nav skaidrs, esmu jau reiz to teikusi un vēl joprojām nesaprotu – kādēļ cilvēki smēķē ejot pa ielu un nedomā par citiem, kuriem pūš virsū to smirdoņu???? Jo, neskatoties uz to, ko augstāk jau rakstīju, šādā brīdī es iekšēji kļūstu agresīva, man ir dusmas un kļūst nelabi uz cilvēku, kurš man morāli „uzčurā” virsū. Es pati smēķēšanu tomēr saprotu, kā tādu sava veida vājuma izpausmi no vienas puses, sava stilīguma deva arī tajā visā ir drošvien. Nu jā, varbūt kāds smēķētājs, kurš to dara ejot pa ielu vai vienkārši saprot šo „politiku”, varētu man izskaidrot?Apsolos neuzbrukt, man vienkārši gribas zināt, kā jūs, īstenie smēķētāji jūtaties!