Ir tūkstošiem dažādu sajūtu, kas mezglojas no pagātnes un tagadnes, vēlamā nākotne. Arī nākotnēs situāciju tik daudz, ir tikai izvēle. Reiz piedzīvoju sajūtu, kad nesapratu nekā. Tas bija kā mosties pēc ģīboņa, kā izprast ko nozīmē katra kustība, emocija. Tā bija sajūta, kas mācija izdzīvot un baudīt katru mirkli.. tas bija nesen. Ir. Skaisti, brīnums un debešķīgums. Kā zvaigžņu lietus mirklī pārlīst pār jutekļiem.

Dažkārt šāds daždažādu saimnieciskās, laicīgās un emocionālās dzīves pinums uzrodas. Agrāk man gribējās un gadījās prieku brīžos priecāties par to vien, ka atcerējos, cik skumji agrāk bijis. Bēdas izbēdāt, smeldze ir kā siera nazis un tā.. bet šoreiz man gribas izbaudīt šo pinumu. Izdzīvot un tikt, just, būt tālāk, nākošajā sajūtu būtībā..