rīta rituāls
Labrīt!
Lūk, tā kafija papīrkrūzās - nu no narveseniem un statoiliem. Jā, atzīstu, esmu pārņēmusi arī es šo amerikānisko niķi. No rītiem pa galvu pa kaklu jozt uz vilcienu nevis tādēļ, ka es to kavēju, bet tādēļ, lai vēl kafiju pagūtu nopirkt pirms tam lokālajā avīžkioskā - samērā cirslīgu apveidu jau šis pasākums ir ieņēmis. Šorīt, kad vilciens apstājās Rīgā un visi sāka kāpt ārā, kafija atgādināja par mūsu ar viņu vecajām attiecībām. TB - kad man no kafijas bija slikti. Lūk tā. Bet rituāls tīri mīlīgs. Jāsecina, ka ieradums uz laiku jāatmet, lai vēlāk pie tā nostaļģiski atgrieztos ar mazliet mazāku intensitāti.
Bet es jau otro rītu secinu, ka 5 celties - tas ir kas fantastisks. Man ir arī paveicies, jo abus rītus laiks ir fantastisks. Piemēram, vakar, rīta skrējiena laikā es no savas piemājas apkārtnes dzirdēju tālumā jūru šalcam (~4-5km)!