Es te sēdēju un murrrāju, ka vēl tikai 2 dienas un tad būs nedaudz brīvdieniņu.. pienāk kolēģis un prasa, vai šefs neesot man zvanījis, ka 5dien esot jānāk uz darbu. Un, aktieris būdams, protams tik perfekti notēloja, ka es gandrīz noticēju... un tad sāk smieties.. emm es biju nu biki dusmīga, ka šī nlaikam bija kāda 4. reize mūžā, kad es no dusmām kādam iekrāvu.. pie tam ar savu personīgo plānotāju. Neiepatikās man tāds joks, bet atzīstu, bija smieklīgi gan jau...

Nu jā, man vēl ir jādabū balta žakete, kādas skaistas rotaslietas un principā izlaiduma komplekts būs gatavs.

Vēl kas - nesen nopirku tādu bikškostīmu, ko darbā zolīdi valkāt. Bet, tā kā kādu mēnesi biju staigājusi tikai svārkos, tad tanī pelēkajā kostīmā es vairs Nejūtos. Vienkārši esmu svārkus iemīlējusi tik ļoti, ka bikses ne īpaši vairs. Lūk tā ir ar mani!