Ņemot vērā, ka

komentators man vēl netaisa bēbīti, es ik pa laikam savelku dzīvoklī mazus kaķēnus, baroju ar piena maisījumiem, lieku sev pie kakla, dodu miljons bučiņas un ļoti pārdzīvoju, ka viņiem nav mammītes un tad bēdājos, kad man viņi ir jādod prom adoptētājiem.

Mēs vienojāmies, ka bēbīti taisīsim pēc apmēram gada, kas man šķiet vienkārši šausmīgi, bet nu, fair enough, augstskola jāpabeidz. Es sevi vienīgi mierinu ar domu, ka vismaz zinu, KAD tikšu pie bēbīša un nu pat vairs neprasu 546x dienā "uztaisi man bēbīti". Jautājums - kad tu mani precēsi - gan vēlaizvien ir ļoti aktuāls.