Eva ([info]milk) rakstīja,
@ 2010-05-12 19:28:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry

Ņemot vērā, ka

userinfokomentators man vēl netaisa bēbīti, es ik pa laikam savelku dzīvoklī mazus kaķēnus, baroju ar piena maisījumiem, lieku sev pie kakla, dodu miljons bučiņas un ļoti pārdzīvoju, ka viņiem nav mammītes un tad bēdājos, kad man viņi ir jādod prom adoptētājiem.

Mēs vienojāmies, ka bēbīti taisīsim pēc apmēram gada, kas man šķiet vienkārši šausmīgi, bet nu, fair enough, augstskola jāpabeidz. Es sevi vienīgi mierinu ar domu, ka vismaz zinu, KAD tikšu pie bēbīša un nu pat vairs neprasu 546x dienā "uztaisi man bēbīti". Jautājums - kad tu mani precēsi - gan vēlaizvien ir ļoti aktuāls.


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)

mana pieredze
[info]casiopea
2010-05-13 11:12 (saite)
vienígais smieklígais ir tad kad pienák tas mirklis kad ienák vírietis iztabá nomet biksesun saka - vo ir pienákusi sékloshanas diena, tu paliec ar muti valjá un sác saprast ka brauc iekshá tádá lauká par ko tev nav nemaz jausmas.

pirmie 3 meneshi ir elles mokas, es savá dzívé neko tik...tik vel neesmu piedzívojusi. Protams izturét jau var, bet vispár, way way different when you have to do it yourself. Protams kaa - faktu es redzu to ka man javelkas uz darbu, jo majas es juutos +/- labi. Un ir foshi zinát kad. Man vispár tas precéshanaas jautájums... nez vairs neliekas tik svarígs. Galvenais ir saticíba un konstantums.
vispar mums bus civila regjistracija laukos kur iesim mes vieni pashi un citádi nekádi svétki bet péctam kautkad izírésim kádu publisko ára baseinu un uztaisísim pool party for all the society.

(Atbildēt uz šo)

(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?