Braucot mājās no darba jau otro dienu vēroju cik laimīgi bērni ņemās pa jauno Barona ielas spēlu laukumu. Un izskatas jau arī tāds, ka gribetos pašai padauzīties. Ar visiem aizpriedumiem vakar paziņoju mīļumam, ka vajag aizvest puikas. Es gan pēc pēdējā konferences zvana aizmigu un puikas vēlu aizgāja uz vaikalu-galu galā visiem trim brīvdienas un viņi nemaz negribeja ātrāk par deviņiem domat par došanos ārā spēlēties. Jā, jā-bērniem viss ritms jau paspējis sajukt. Bet vasarā jau drīkst. Braucām visi uz laukumu jau tuvu desmitiem vakarā. Puikas ļoti koši savās atstarojošajās vestēs un baltajās ķiverēs, ar ieslēgtam lampiņām jau laicīgi. Pie pāris krustojumiem paaudzinaju kā jāuzvedas uz ielas un kā uz mašīnām jāskatās, bet citādi forši. Tikai neforši, ka laukumam Žogs priekšā, apsargs saka-laukums vaļā no 9 līdz 21, grrr. Labi, ka bija alternatīva-Grīziņkalns. Ar velo jau tuvu. Kaspars šoreiz manu cepšanos nomirienāja, ka tas normāli, jo remontdabi blakus turpinās un visādi materiāli pa nakti jāsargā.
Bet, lai arī bērni parasti tiek likti gulēt pēc 21, es tomēr domāju, ka tādu "darba laiku" varēja uzrakstīt uz plakāta un pielikt pie sētas, jo vasarā var būt visdādi-bērni var gulēt iet vēlāk, bet var arī celties ar mammu agrāk. Vērmanes dārza spēļu laukumā esmu redzējusi mammas ar bērniem jau pus9, un tur tas laukums ir tāds mazs, uz lielajiem varbūt ir vairāk un agrāk. Neticu, ka šovasar es vienīga vilšos šajā laukuma "darba laikā".