Saprotamu personisku apsvērumu dēļ septembrī izvēlējos nomainīt darbu un atlikt dzīvokļa iegādi. Šobrīd domāju cik lielas sekas šim lēmumam bijušas. Galvenokārt ievācot informāciju masu mēdijos, banku mājas lapās un arī konsultējoties ar to speciālistiem, saprotu, ka situācija ir pilnīgi citādāka nekā pagājušā gada vasarā, kad iepriekš aktīvi meklēju dzīvokli un apsvēru vai kādu no tiem iegādāties izmantojot hipotekāro kredītu. Galu gala zirgs un kaza nu tādi galīgi ne līdzi zvēri. es gan biju domājusi, ka kaza tāda vieglāk slaucama...
Galvenais izmaiņu iemesls, protams, ir tā dēvētais "nolikto atslēgu princips". Man gan daudz labāk patika portāla ekonomika.lv nosaukums "nesasniedzamo atslēgu princips". Kas drošību hipotekāro kredītu ņēmejiem raksturo vēl labāk, jo tā kā kredītus nevarēs saņemt, tos nevajadzēs arī atdot. Ļoti droši! Lai arī likumam bija jāstājas sākotnēji spēkā šī gada 1.janvārī, bankas jau laicīgi to ļoti nereklamējot ieviesa izmaiņas savos kreditēšanas noteikumos. Ironiski gan, ka atlikto atslēgu likums ir atlikts uz martu, tiesa ietekme jau ir jūtama. Nordea pārstāvis neminot konkrētus datumus atzina, ka izmaiņas spēkā ir jau no rudens.
Tātad precīzāk par esošo situāciju. Banku mājas lapās kā vienmēr ir ļoti vispārināti un nekonkrēti. Dažām uzreiz nemaz nevar atrast procentus. Pie dzīvokļu sludinājumiem ir pavisam maldinoša iespēja rēķināt mēneša maksājumu pie visām iespējamajām pirmajām iemaksām, procentiem un termiņiem. Tas viss ir diezgan liels ... hmm, kurš ir tads labāks vārds? Fufelis? Sūds? Miglas pūšana acīs? Vajag pieteikties vai vismaz gribēt pieteikties jau uz konkrētu konsultāciju par hipotekārā kredīta aizdevumu konkrētā bankā. Tad sarunā ar kādu laipnu, mazliet jau sagurušu un diezgan stingru bankas pārstāvi var saprast cik tālu līdz dzīvoklim Tev vēl ir. Nu ne kā līdz Mēnesim. Vajadzīgi būs daudzi mēneši, es pat teiktu vairāki gadi. Bet ļoti iespējams, ka tad situācija būs vēl pavisam citāda.
Eh, es te izvairos aprakstīt to manuprāt esošo situāciju kā tads sarkstoš politiķis pirms vēlēšanām. Tātad kā notiek saruna ar bankas pārstāvi. Pirmie jautājumi vienmēr ir kādu tad īspašumu es gribētu, cik dārgu un cik es pelnu. Nu pelnu tādad vairāk par minimālo ja jau domāju par kredītu, dzīvokli ne jaunajā projektā, bet Rīgā, tad nu ja kāds paskatīsies ss.lv var apskatīties cik tads normals maksā(bez 30tūkstošiem var nesākt). Tad nu mani informē cik liela varētu būt pirmā iemaksa un vaicā vai man tāda jau ir sakrāta. Maģiskā pirmā iemaksa, tikpat maģiska cik vispār kāda pirmā lieta, ir sākot no 30%(to jau nepacie'tigākie atraduši banku m'jas lapās). Bet gluži kā veikalos atlaidēm apakšā maziem burtiņiem raksta "līdz", tad šeit ir "no" burvju vārdiņš. 30% mūsdienās, tāpat kā pirms gada 10%, attiecināmi uz sevišķeim gadījumiem-jaunajiem projektiem, smalkiem projektiem, nu visādā ziņā ne jau uz padomju laiku Hruščovku. Runāsim konkrēti - Nordea man minēja 40-40 procentus padomju laika ēkām. Tajā brīdī noļuka zaķītim austiņas, sadrūma vaidziņš un radās jautājums: "Bet kā? Kā tā var būt?" Jā, zaķīt, tā nu tas ir. Nepilnu pus gadu atpakaļ Tu domāji, ka 20% pirmā iemaksa ir daudz un sāpīgi, bet tikai tagad Tu zini, kas ir sāpīgi. Tātad salīdzinot ar situāciju pirms gada, man nepieciešams vismaz divtik daudz naudas pirmajai iemaksai. Bankas darbinieks, protams, mierina, ka ne vienmēr vajag 50% procentus, reizēm var iztikt ar 40 vai mazliet mazāk. Kaut kā mani nenomierināja. Ak tā? Nu labi, esot jau citi varinati. varbūt man ir kāds cits nekustamais īpašums, ko ieķīlāt? Nē, nu es saprotu, ka varbūt daļai ir, bet tad droši vien man būtu opcija to otru īpašumu pārdot vai vienkārši tur dzīvot. Labi, izlaižam šo opciju-esmu tikai ar kustamiem īpašumiem(lai gan iespējams velosipēdu un rakstāmgaldu neviens tāpat neskaitītu). Varbūt man esot kāds, hmm, cilvēks, kurš gribētu piedalītie smanā kredītā ar savu īpašumu un to ieķīlāt? Opcija jau laba, tad nu tik jāatrod kāds muļļa, kurš ieķīlātu savu dzīvojamo rūmi par labu manai vēlmei kaut ko nopirkt.
Kopumā vēl par esošo situāciju, šur tur pa kādam rakstam, ka dzīvokļu cenas nedaudz jau kritušās. Tas mani, protams, nemaz neapbēdina, tikai jēga man un daudziem citiem, kas šobrīd domā par hipotekāro kredītu, ir mazas ragaviņas (lasīt kā-bezjēdzīgi), jo kamēr dzīvokļu cenas nav kritušās samērīgi banku palielinātajām prasībām, tātad uz pusi, es laimīgi varu dzīvot kādā īrētā dzīvoklī un sapņot, ka pēc gadiem(iespējams, daudziem) man būs arī savs dzīvoklis.

Un kam tas ir izdevīgi? Dzīvokļu izīrētājiem tas starp citu ir gluži izdevīgi...