braucu mājās no superīga vakara un tomēr mani reāli izveda viens autobraucējs.
Piebraucu pie kurstojuma, samazināju ātrumu, gandrīz apstājos, jo uz vienu pusi gājējiem luksafors sāka mirgot. Manā izvēlētajā virzienā dega nemainīgs zaļais,tāpēc lēnām ripinājos pāri. Attiecīgi manā virzienā turpina ripot mašīna, nepstājas ne pie līnijas, ne pie zebras, brauc tikpat kā man virsū. Es raidu viņam niknu skatienu un žestu(pavicinu roku, nekādus pirkstus es nerādīju). Šis norulē logu un sāk kaut ko ņemties, es viņam saku-redzi-man ir zaļš, zaļš. Un viņš sāk -velosipēds jāstumj pie rokas, palasi noteikumus(krieviski teksts gan), es saku, regulējams krustojums, pats palasi noteikumus. Viņš protams mierā nelikās un vēl kaut ko muldēja, es vēl viņam atkārtoju, ka viņš laikam sen licis tiecības, ka nezin tādus jautājumus un aizbraucu.
Pladies otram auto braucējam, kurš man braucot garām pateica, ka man taisnība, parādīja īkšķi uz augšu un pasmaidīja. Tādad satiku vienu velo ienīstošu frīku, kurš brauc pie sarkanā un nezina noteikumus, un vienu ļoti feinu autovadītāju. 1:1