tāpēc, ka bērnus dzemdē ne tāpēc, lai būtu kāds, kam tevi vajag un ne tāpēc lai samazinātu vientulību?

(īstenībā jau bērni tieši palielina vientulību - tev paliek daudz mazāk vēlmes, laika, naudas, enerģijas satikt draugus, it īpaši tos, kam nav bērnu. arī pazūd savas intereses un personība un tu kļūsti par mēbeli vārdā “mamma”, nu vismaz uz gadiem 2-3 sākumā, tā ka grūti un arī negribās piedalīties normālu cilvēku sarunās, jo pēc otrās reizes kādam teikt, ka šodien viss ko darīji, ir mainīji pamperus, paliek neforši)

nu tobiš, man šķiet Tavs teksts sākas ar nepatiesu premisu :)

True, i was just having a moment. Gan jau ka sakariigiem cilveekiem ir sakariigi beerni.

Man savukaart pazibeeja viiizja, ka ja pat man buutu beerni, es visticamaak buutu taads vientuljais vecais cilveeks, kuru i partneris pametis, i beerni vairs nekontaktee.

mēs drošivien tādi lielākā dała būsim - pat ja nepamet partneris, sievietes dzīvo parasti ilgāk, līdz ar to ļoti reāli, ka partneris nomirst pirms tevis, un jā gan jau bērniem būs sava dzīve. nez, jā, es laikam esmu to pieņēmusi ka neizbēgami vecums nāk(s) ar veselības problēmām un vientulību un skumjām.... (bet tas vēl nav pienācis!)

savs laiks baudīt savu dzīvi, kamēr var vēl, savs laiks par viņu reflektēt, kad vecums un vairs nevar baudīt, tā teikt :)

zini, nav, protams obligāti, bet vispār bērnu īpatnība ir tā, ka viņi ar savu esamību mēdz ļoti pamainīt savus vecākus.

tad mēdz izpausties visai dažādos veidos, bet viens no populārākajiem mēdz būt tas, ka vecāki diezgan intensīvi alkst nevienu pašu cilvēku neredzēt un nedzirdēt.

:D sajutos ļoti saprasta.

priekā!

+100