27 November 2018 @ 08:56 pm
 
Es pēdējā laikā esmu pilnība novērsusies no garīgas dzīves. Vispār vairs neskatos nekādas garīgās intervijas, nelasu garīgas grāmatas, ar piespiešanos paklausos kādu sprediķi, pēdējo reizi meditēju varbūt pirms gada, neeju pie Rūperta. Pirms aizmigšanas Dievam man būtībā nav ko teikt, parasti pasaku paldies, ka visi ģimenē vel velk dzīvībiņu un ka nav noticis nekas ļoti slikts, un ka man ir mantas un nauda, vēlēšanās vairs man nekādas nav. Izteikt vēlēšanās man šķiet izcili cietsirdīgi.

Protams, garīgā dzīve nav atrodama nevienā grāmatā vai sprediķī. Protams, garīgā dzīve nav kaut kāds trips. Protams.

Garīgā dzīve ir kā grīdas mazgāšana. Nometies ceļos, ar sāpošu muguru un padevību tu vienkārši berz, un mēģini to izdarīt pēc iespējas rūpīgāk un regulāri, lai pašam un citiem būtu patīkami par tīru grīdu staigāt ar netīrām kājām.

Katra jauna diena šķiet kā milzīgs, svinīgs Dievs, kam tev jāmetas pie kājām un jālūdz piedošana, pirms vēl esi to sācis. Un tu nekad nespēj izdarīt pietiekami, neviens tavs darbs nav gana labs. Tu zini, ka vairākas reizes tev misēsies, varbūt pat tīšu prātu, un tad tev būs jānorij šis kļūdas, ļaunuma, vainīguma gliemis, un jācer, ka neesi šo trauslo, spožo laimes iespēju izpostījis uz mūžiem, neatgriezeniski iznīcinot mazu, mikroskopisku krikumu esības, kas varēja būt..

Katru nakti tu ieraujies gultā maziņš un trausls un mīksts, un nepelnījis un grēkojis un iznīcināts. Divi vai trīs vientuļi domu vai lūguma vai pateicības vārdi un teikumi kā akmeņtiņi iekrīt un nogrimst tavas sirsniņas tumšajos ūdeņos, un atbalsojas prāta vēlajā dūmakā, līdz satumst.

*

Tādējādi un tā arvien, laikam atkrīt mani pretenciozie garīgās dzīves nolūki. Tā kā man nav nekas ko nekam pierādīt, tad man arī nav vajadzības nekur iet un neko norunāt un neko izdarīt, nebūt daļai no nekā, nekam nepiederēt un ne uz ko negaidīt. Un tad tev būs jānorij šis kļūdas, ļaunuma, vainīguma gliemis.

*

Un arvien, tu tieci sēdināts šajā esības tronī - priekš kam?
 
 
( Post a new comment )
snauts[info]snauts on November 28th, 2018 - 12:44 pm
Es nesaprotu, ko tu ar to vēlējies pateikt.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]tiesibsargs on November 28th, 2018 - 04:39 pm
iesākumā bija vārds, un vārds bija dievs.

viss takš skaidrs!
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
snauts[info]snauts on November 28th, 2018 - 04:46 pm
Tavi teksti pēdējā laikā ir gaužām nesakarīgi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]tiesibsargs on November 28th, 2018 - 05:49 pm
ak tā. nu paldies par vērtējumu, recenzenta kungs.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on November 28th, 2018 - 05:58 pm
Lols.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]methodrone on November 28th, 2018 - 04:47 pm
To ir grūti un varbūt neiespējami izskaidrot, tā vienkārši ir vilkme/sajūta/nepieciešamība/uncanny loģika.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
snauts[info]snauts on November 28th, 2018 - 05:03 pm
Es esmu to pieredzējis, ka teksts liekas nejēdzīgs, līdz brīdim kamēr sajūtu līmenī neesmu piedzīvojis tur aprakstīto, un līdz tam nekāda skaidrošana vai paskaidrošana tur nelīdz. T.i. garīgums vēl nav mani gribējis, lai ko tas arī nozīmētu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on November 28th, 2018 - 05:58 pm
Vispār būtībā nav nemaz tik sarežģīti. Ir tā kā tu uzrakstīji, es vienkārši esmu grūtā vietā dzīvē jau kopš kādu 5 gadu vecuma, jeb cik sevi atceros. Un garīgums, šķiet reizē adekvātākā representācija un terapija manam eksistenciālajam grūtumam.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
snauts[info]snauts on November 28th, 2018 - 08:06 pm
Es tavu postu sapratu kā sirdsapziņas pārmetumus par nepietiekamu nodošanos garīgumam, bet manuprāt par to nav jājūtas slikti.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on November 28th, 2018 - 09:18 pm
Well, es jūtos mazliet slikti, jo garīgums man palīdz būt sakarīgākam cilvēkam. Bet, kad es atkal aizeju pašplūsmā un nepiedomāju, tad atkal piezogas vecie, nešpetnie ieradumi, un ne pati sev patīk ne pasaule.
(Reply) (Parent) (Link)