07 August 2018 @ 08:50 pm
God, yes or no?  
Ļoti patika JP atbilde par Dievu intervijā Firing Line. So delightfully concise and earnest! As in neviens nevar aptvert vai atbildēt metafiziskus jautājumus, it's not a sound-bite; cilvēks savas nojautas var vien parādīt darbos; ka ticība un patiesība atklājas darbībā; it makes sense, jo tikai darbi ir īsti, runas ir mānīga, ķecerīga viela.

As in, Ye shall know them by their fruits. Do men gather grapes of thorns, or figs of thistles? Even so every good tree bringeth forth good fruit; but a corrupt tree bringeth forth evil fruit. A good tree cannot bring forth evil fruit, neither can a corrupt tree bring forth good fruit. Every tree that bringeth not forth good fruit is hewn down, and cast into the fire. Wherefore by their fruits ye shall know them.

Vai viņš ar to domāja, ka Dieva esamība vai neesamība atklājas darbībā? Ka cilvēks pierāda Dievu ar labu darbu? Un kas ir slikts darbs? Kā parasti man apziņā virmo un vērpjās nojausmas un epifānijas, kuras man nepietiek spēciņa notvert. Bet pladies Dievam mana apziņa darbojas tā, ka pat neietērpjot epifānijas vārdos, es saprotu, ko tās nozīmē un varu tās darīt pasaulē, varbūt pat labāk.

Vēl man šodien patika C. S Lewis teiktais: If you look for truth, you may find comfort; if you look for comfort you will find despair. Tas precīzi atspoguļo manu dinamiku un dinamiku pie citiem nelaimes putniem, ko esmu novērojusi. Liktenīgajā brīdī izšķiroties par ērto, "drošo" variantu, kā pēc pulksteņa savos aukstasinīgajos žokļos sagrābj izmisums. Ērts ir ceļš uz elli, ērkšķains uz mīlestību, patiesību, Dievu. Ja cilvēks cauri viltota komforta kārdinājumam spēj saredzēt patiesību un pie tās iet, tad tas ir transcendentāls, dziļš dvēseles miers. Man ir tik žēl visu nelaimes salijušo putnu, kas nekādi nespēj izķepuroties no komforta lipīgās, tumšās darvas. Es gribu viņus mātišķi izcelt no darvas, nomazgāt ar sidraba avota ūdentiņu un apzeltīt viņu spārnus ar drosmes puteksnīšiem, lai tie krāšņi un vareni aizlidotu pretim patiesības saulei, darvas purvus atstājot tālu līdz tie izgaist uz mūžiem. Bet es pati pagaidām knapi tikai knābi turu virs melnās žļurgas.
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on August 8th, 2018 - 11:46 pm
Bet mani vairāk interesē paši objekti, kā arī ārpus-objektu ontoloģija: apziņa, psiholoģija (nav skaidrs vai apziņ aietekmē matēriju vai otrādi, jeb kādās proporcijās tās mijiedarbojas).
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on August 8th, 2018 - 11:48 pm
Ar apziņu ir apmēram tā, ka apziņa ir noteikta veida komplekss process matērijā, tādos matērijas veidos/ struktūrās kas ir saprātīgi un šis process protams ietekmē citus matērijas vaidus, piemēram mēs apzināti izgatavojam priekšmetus
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 8th, 2018 - 11:52 pm
This "apziņa ir noteikta veida komplekss process matērijā" made me smile.

Bet nopietni, par šo nav skaidrības. Zinātne ir konfliktā. Apziņas problēma pagaidām nav atrisināta, un kamēr tik fundamentāla problēma nav atrisināta, nedomāju, ka ir godprātīgi steigties ar secinājumiem par pašu "realitāti", kas tiek uztverta ar šo pašu apziņu par kuru mēs neko nezinām.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on August 8th, 2018 - 11:56 pm
Nu šeit es gribētu oponēt - tādā līmenī apziņas problēma ir atrisināta. Mums ir zināms, ka apziņa rodas kā efekts sarežģītās sistēmās ar atgriezeniskām saitēm. Apziņa - tas ir kad sistēma var sevī atspoguļot savu modeli jeb domāt par savu domāšanu, tāda cilpa.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 9th, 2018 - 12:00 am
Esmu apziņu studējusi akadēmiski, un zinātnei nav slēdziena par to, kas ir apziņa. Pareizi kā raksti, zinātne zina kā apziņa darbojas, kā to ietekmē smadzenes, boķīmija, bet kās tā ir: nezina.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on August 9th, 2018 - 12:05 am
Nu jā zina kā darbojas, zina kā rodas - piemēram smadzenēs ir jāsākas noteiktiem salāgotiem procesiem, labi redzamiem uz EEG lai cilvēks nāktu pie apziņas, kamēr šo procesu nav - apziņas nav. Tas ir līdzīgi kā ja paņemam disku ar varavīksnes krāsu sektoriem un griežam - kad griežas, izskatās balts, jo spektra krāsas saplūst, dod baltu. Baltais ir griešanās efekts. Ar apziņu ir apmēram tāpat, kad tur [smadzenēs] viss griežas salāgoti, rodas efekts - apziņa.

Protams, mēs vēl nezinām visus tos prcoesus detaļās, jo viņu ir daudz, bet jautājums - vai ir pamats izvirzīt kādas radikāli citas hipotēzes par apziņas būtību? Ja ir, tad kāds ir šis pamats?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on August 9th, 2018 - 01:13 am
Smieklīgi, ka cīnoties pret Dekartu un duālismu atsevišķi īpatņi tik un tā ir nonākuši pie atziņas, ka apziņa ir spoks, optiska ilūzija.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on August 9th, 2018 - 01:15 am
Krišjānis ir nogulējis vairāk lekciju nekā es domāju, jeb nu vrb filfakā šito nemāca. Informācijas teroija. Informācija - nesēja modulācija. Informācijas bez nesēja nav.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on August 9th, 2018 - 01:22 am
Jā, kārtējo mēģinājumu visu skaidrot ar no datorikas patapinātu tehniski-mehānisku, tikpat kā neko neizsakošu jēdzienu tiešām droši var nogulēt. Pilnīgs bulšits.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
ctulhu[info]ctulhu on August 9th, 2018 - 01:29 am
Nujā. Es krišjānis nesaprotu tātad bulšits. Trīsgadnieka līmenis.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on August 9th, 2018 - 03:03 pm
Nevis nesaprotu, bet gan nevajag apmeklēt pārāk daudz lekciju, lai pamanītu, ka Dekarts savulaik, domājot par apziņu, paņēma metaforas no tolaik aktuālajiem mehānismiem, savukārt mūsdienās kāds datorgīks savas skaidrojošās metaforas paņem no informātikas/datorikas. Tur nevajag nedz lekcijas, nedz sevišķi apdāvinātu sapratni, pietiek ar vienkāršu sensus communis.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]methodrone on August 9th, 2018 - 07:05 pm
Pamats ir tāds, ka neviens nevarēs nekad zināt kā apziņa rodas un kas tā ir, kamēr par šo tiek domāts ar apziņu. Jo viss, ko cilvēki "zina" un novēro iet caur apziņu. Dati, ko zinātnieks nolasa ir subjektīvi, jo iet caur apziņu. Mēs visi esam neuzticami aculiecinieki, kas neredz Patiesību, bet gan tās atspulgu mūsu apziņā. Ja cilvēks varētu izkāpt no apziņas un novērot pasauli tādu kāda tā ir, bez mistiskā apziņas filtra, tad novērotie "fakti" varētu pretendēt uz patiesības statusu, tad kāds varētu apgalvot, ka lietas ir zināmas. Bet parādi kaut vienu lietu, ko tu, vai zinātnieks, uztver ārpus apziņas? Parādi kaut vienu cilvēki, kas pasaule redz ārpus apziņas. Ja cilvēks pasauli redz caur kaut ko, par ko viņš nezina, kas tas, ir tad arī par pasauli viņš nezina, kas tā ir.

Tas ir apsurdi uzskatīt, ka jebko var aptvert un zināt, ja tas, kas šo darību veic pats ir nezināms lielums. Tu redzi kaut ko, jā, bet apgalvot, ka to saproti vai ka tā ir galēja patiesība ir neloģiski un naivi.

Ja tu turpini apgalvot, ka cilvēki zina kas ir apziņa, tad tu vienkārši atklāti esi konfliktā, pieļauj loģiskas kļūdu, nodarbojies ar magical thinking, runā nezinātniski, tāpēc sakarīga diskusija ar tevi nav iespējama.
(Reply) (Parent) (Link)