Pamats ir tāds, ka neviens nevarēs nekad zināt kā apziņa rodas un kas tā ir, kamēr par šo tiek domāts ar apziņu. Jo viss, ko cilvēki "zina" un novēro iet caur apziņu. Dati, ko zinātnieks nolasa ir subjektīvi, jo iet caur apziņu. Mēs visi esam neuzticami aculiecinieki, kas neredz Patiesību, bet gan tās atspulgu mūsu apziņā. Ja cilvēks varētu izkāpt no apziņas un novērot pasauli tādu kāda tā ir, bez mistiskā apziņas filtra, tad novērotie "fakti" varētu pretendēt uz patiesības statusu, tad kāds varētu apgalvot, ka lietas ir zināmas. Bet parādi kaut vienu lietu, ko tu, vai zinātnieks, uztver ārpus apziņas? Parādi kaut vienu cilvēki, kas pasaule redz ārpus apziņas. Ja cilvēks pasauli redz caur kaut ko, par ko viņš nezina, kas tas, ir tad arī par pasauli viņš nezina, kas tā ir.

Tas ir apsurdi uzskatīt, ka jebko var aptvert un zināt, ja tas, kas šo darību veic pats ir nezināms lielums. Tu redzi kaut ko, jā, bet apgalvot, ka to saproti vai ka tā ir galēja patiesība ir neloģiski un naivi.

Ja tu turpini apgalvot, ka cilvēki zina kas ir apziņa, tad tu vienkārši atklāti esi konfliktā, pieļauj loģiskas kļūdu, nodarbojies ar magical thinking, runā nezinātniski, tāpēc sakarīga diskusija ar tevi nav iespējama.