07 August 2018 @ 08:50 pm
God, yes or no?  
Ļoti patika JP atbilde par Dievu intervijā Firing Line. So delightfully concise and earnest! As in neviens nevar aptvert vai atbildēt metafiziskus jautājumus, it's not a sound-bite; cilvēks savas nojautas var vien parādīt darbos; ka ticība un patiesība atklājas darbībā; it makes sense, jo tikai darbi ir īsti, runas ir mānīga, ķecerīga viela.

As in, Ye shall know them by their fruits. Do men gather grapes of thorns, or figs of thistles? Even so every good tree bringeth forth good fruit; but a corrupt tree bringeth forth evil fruit. A good tree cannot bring forth evil fruit, neither can a corrupt tree bring forth good fruit. Every tree that bringeth not forth good fruit is hewn down, and cast into the fire. Wherefore by their fruits ye shall know them.

Vai viņš ar to domāja, ka Dieva esamība vai neesamība atklājas darbībā? Ka cilvēks pierāda Dievu ar labu darbu? Un kas ir slikts darbs? Kā parasti man apziņā virmo un vērpjās nojausmas un epifānijas, kuras man nepietiek spēciņa notvert. Bet pladies Dievam mana apziņa darbojas tā, ka pat neietērpjot epifānijas vārdos, es saprotu, ko tās nozīmē un varu tās darīt pasaulē, varbūt pat labāk.

Vēl man šodien patika C. S Lewis teiktais: If you look for truth, you may find comfort; if you look for comfort you will find despair. Tas precīzi atspoguļo manu dinamiku un dinamiku pie citiem nelaimes putniem, ko esmu novērojusi. Liktenīgajā brīdī izšķiroties par ērto, "drošo" variantu, kā pēc pulksteņa savos aukstasinīgajos žokļos sagrābj izmisums. Ērts ir ceļš uz elli, ērkšķains uz mīlestību, patiesību, Dievu. Ja cilvēks cauri viltota komforta kārdinājumam spēj saredzēt patiesību un pie tās iet, tad tas ir transcendentāls, dziļš dvēseles miers. Man ir tik žēl visu nelaimes salijušo putnu, kas nekādi nespēj izķepuroties no komforta lipīgās, tumšās darvas. Es gribu viņus mātišķi izcelt no darvas, nomazgāt ar sidraba avota ūdentiņu un apzeltīt viņu spārnus ar drosmes puteksnīšiem, lai tie krāšņi un vareni aizlidotu pretim patiesības saulei, darvas purvus atstājot tālu līdz tie izgaist uz mūžiem. Bet es pati pagaidām knapi tikai knābi turu virs melnās žļurgas.
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on August 9th, 2018 - 07:05 pm
Pamats ir tāds, ka neviens nevarēs nekad zināt kā apziņa rodas un kas tā ir, kamēr par šo tiek domāts ar apziņu. Jo viss, ko cilvēki "zina" un novēro iet caur apziņu. Dati, ko zinātnieks nolasa ir subjektīvi, jo iet caur apziņu. Mēs visi esam neuzticami aculiecinieki, kas neredz Patiesību, bet gan tās atspulgu mūsu apziņā. Ja cilvēks varētu izkāpt no apziņas un novērot pasauli tādu kāda tā ir, bez mistiskā apziņas filtra, tad novērotie "fakti" varētu pretendēt uz patiesības statusu, tad kāds varētu apgalvot, ka lietas ir zināmas. Bet parādi kaut vienu lietu, ko tu, vai zinātnieks, uztver ārpus apziņas? Parādi kaut vienu cilvēki, kas pasaule redz ārpus apziņas. Ja cilvēks pasauli redz caur kaut ko, par ko viņš nezina, kas tas, ir tad arī par pasauli viņš nezina, kas tā ir.

Tas ir apsurdi uzskatīt, ka jebko var aptvert un zināt, ja tas, kas šo darību veic pats ir nezināms lielums. Tu redzi kaut ko, jā, bet apgalvot, ka to saproti vai ka tā ir galēja patiesība ir neloģiski un naivi.

Ja tu turpini apgalvot, ka cilvēki zina kas ir apziņa, tad tu vienkārši atklāti esi konfliktā, pieļauj loģiskas kļūdu, nodarbojies ar magical thinking, runā nezinātniski, tāpēc sakarīga diskusija ar tevi nav iespējama.
(Reply) (Parent) (Link)