23 April 2018 @ 10:47 am
Individuālisms ir mežonība. One is violated either way.  
Man šķiet tas, ko Rudzītis rej ir, ka instead of sodding off, people should try to extract meaning from suffering, pick up their cross an bear it. Man šķiršanās asociējas ar nihilisma uzvaru, iziršanu, pierādījumu tam, ka beznosacījumu mīlestība neeksitē, ka esība ir kļūda, ka mīlestība un saticība ir bezvērtīgas, ka ego ir galvenais kundziņš, kam uzspļaut uz jebkādu solījumu uz jebko būtībā. Vēl arī tā distinct, tumšā, aukstā, sāpīgā kapitulācijas sajūta, kā nogrimšana ledainā haosā, jeb kā Rudzītis saka mežonībā. Es to dziļi pazīstu, jo katru reizi, kad ir depresīvs relapse vai strīds ar kādu, ir divas iespējas - uzupurēt naricsismu, un sevi lokot un laužot, sūri grūti mēģināt izcīnīt mīlestības uzvaru, vai arī šķirties, nogrimt tumšā akacī, kurš izšķīdina visu jēgu, ticību, drošību, pašu esību. Tad tu līdz kaulam vientuļš un violated nogrimsti un atsities pret gultni, kas ir cieta, un varbūt durvis uz elli. Man dzīvē visvairāk riebj šī iziršanas sajūta, kad ir manās iespēju robežās ar pārpasaulīgiem pūliņiem nomirt sev un padoties svētā gara dvašai un radīt, iedzīvināt ko jēgpilnu, bet es tam ļauju izirt, tādējādi pasludinot savu totālo neuzticību un rūgtumu, un savā ziņā, jā, ļaunumu. Varbūt Rudzītis mēģina pateikt ka, ja bērnam nebūtu jāpiedzīvo viss iepriekš minētais, tad viņš dabiski ticētu, nešaubītos, ka ir jēga censties, ka mīlestība ir īsta, caur dubļiem un asinīm, sūri, pēdējā brīdī uzvaroša patiesība. Es zinu, ka viņš to grib pateikt, bet viņā pašā ir rūgtums, un manī ir rūgtums, un visur ir rūgtums, bet rūgtums nav cilvēkus sirdīs, tāpēc viņus rausta, ja vien raustītājs nav velns.

Bet tajā pašā laikā, I've come to believe that the Absolute does not have any preferences, as everything is balanced to perfection. Iziršana, atkal saķepināšana kopā, nihilisms un mīlestība, divas monētas puses. Brīvā griba, kontrole, arī - it is not clear. Censties līdz nāvei, vai saglabāt sevi un sākt no nulles cietajā akača elles vārtu gultnē? Pasaule ar tevi rotaļājas, dejo un virpuļo; tas kas teju izkalusās pēc romantiskiem zvārgulīšiem, sirds stīgu melodijas vējā, pēc mirkļa izklausās kā skaudrs kauciens un dobji nolemtības zvani. Karoč vobla.
 
 
( Post a new comment )
[info]tagad on April 24th, 2018 - 06:53 pm
nelasīju Rudzīti. un varbūt šis nebūs pa tēmu (es domāju kādu laiku vai vispār to rakstīt vai nerakstīt, bet) dažreiz attālināšanās vienkārši notiek - pa īstam un pat ne aiz ļaunuma vai kā cita, bet kkas pazūd un izbeidzas. man šķiet, ka godīga, atklāta šķiršanās ir labāka par neīstu un smagu kopā palikšanu pienākuma pēc.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on April 24th, 2018 - 11:29 pm
Meh, it's super tricky. Es vēl aizvien nezinu, kas ir objektīvi labs un kas slikts, so nezinu, nezinu.. nezinu. Bet man šķiet pievilcīga doma, vaiboju ar to, ka cilvēki nepadodas, bet mēģina (lai arī nāvīgi grūti) izcīnīt saticību. Rudzītis vairāk bērnu kontekstā, ka ja pārim ir bērni, un ja tas šķiras, tas bērnus negatīvi ietekmē, which is something I can vouch for. Jo tas kaut kā norāda, ka ja ir strīdi, tad tas, kas ir jādara, ir vienkārši jāatpizģījas un jāiet separate ways, because there was no love in the first place, un saticība, mīlestība un kopība bija meli. Bet, ja paliek kopā, tad it sort of says: I loved you and I love you now, and we both have darkness, but light is more important and worth fighting for.

Es laikam vienkārši nesaprotu, kā var gribēt attālināties no kāda ko tu mīli. Es laikam utopiski domāju, ka ja tu mīli, tad mīlestība ir uz mūžu, jo mīlestība pēc dabas ir monolītiski mūžīga.

Bet es zinu, ka irlā cilvēku attiecības ir pārāk sāpīgas un sarežģītas.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]tagad on April 24th, 2018 - 11:48 pm
jā, tas nebūt nav vienkārši. es pilnībā piekrītu, ka nevajag padoties pie pirmā nelīdzenuma un ir vērts lietas risināt - 100% un attiecības nav ēdenes dārzs, kur viss ir pasniegts uz paplātes. bet pieļauju, ka nevienmēr tas ir atrisināms, varbūt reizēm tiešām nav. es augu šķirtā ģimenē un man nav nekā, ko pārmest nevienam. ir tā, kā ir. cilvēki kļūdās visos iespējamos veidos.
(Reply) (Parent) (Link)
extranjero[info]extranjero on April 28th, 2018 - 12:36 pm
Rudzītis pats nonāk nedaudz pretrunā ar to, ka piemin, ka laulības institūcija pastāv tikai mantas saglabāšanai. Evolucionāri mīlestība un uzticīga kopādzīvošana pastāv bērna labā – nu tā, līdz 5-6 gadu vecumam, kad vēsturiski bērnam tik liela uzmanība vairs nav vajadzīga, lai māte viena nevarētu tikt galā sabiedrībā, kur mantas nav vajadzības.

Bet mēs nedzīvojam tādā pirmsmantu sabiedrībā. Pat ja būtu tāds pats minimums – jumts virs galvas, ēdiens un kaut kādas drēbes mugurā, ar to būs krietni par maz, jo visiem vajag arī izklaides, mobilos telefonus, socializācijas iespējas utt., un bērna izmaksas patiesībā tikai pieaug pēc 6 gadiem.
(Reply) (Link)