23 June 2017 @ 05:05 pm
 
shodien mani nobiedeeja totaali negaidiita, sirsniiga saruna ar priekshnieku, kursh pastaastiija, ka ir taada lieta kaa depresijas stupors. mees saakaam runaaties par gjimeneem un attieciibu probleemaam. uzzinaaju, ka arii vinja un vinja sievas gjimenee passive agressive, nepasaciitu lietu, izlikshanaas ka viss ir labi rutiina ir norma. izraadaas deelj shiem psihologjiskajiem biedriem, vinja mammai saakaas smaga depresija, kas izveertaas iepriekshmineetajaa stuporaa. es ljoti shokeejos, jo priekshnieks ir tipisks bagaatais torijs, kura gjimenei ir sulainis un visiem ir viss ko vien var veeleeties (obviously iznjemot Jungu par chomu). depresijas stupors ir tad, kad tu esi tik depresiivs, ka tavs kjermenis vienkaarshi atsakaas darboties un viss ko tu iespeej dariit ir klusi seedeet taa it kaa tu buutu viistoshs daarzenis bljodaa uz galda. varbuut tas notiek tad, kad depresijas rezultaataa dramatiski saruuk prefrontal cortex, saviist taa kaa daarzenis bljodaa uz galda, un cilveeks pat gribeedams neko nevar padariit. es nesen naakot kaajaam maajaas paari tiltam par to klausiijos un shokeejos, un tagad man tieshi to no zila gaisa pastaastiija pashas priekshnieks. un es nobijos, jo man shodien mazliet taa bija metro. es seedeeju mazliet stuporiigi un man viss bija vienalga, kameer parasti esmu anxiously alert un juutu pasaules durstiigo uzmaniibu no visaam puseem, funktiereeju, ko par mani domaa zeeni kas ir metro un vai man labi izskataas mati, vai zekjubiksei nav atiris diedzinjsh, vai muuziku neklausos par skalju, vai kaads nelasa manas domas un tamliidziigas lietas.

esot atklaatai, es zinu ka par manu pashreizeejo muddy waters omu ir atbildiigi: pms, cold crispy brewskies, stress darbaa, love triggers. un ja visas shiis aarishkjiibas aizvaaktu vai izrunaatu, tad es atkal buutu galaktiskaakais taureniitis. i don't even mind uncertainty too much as it can also be intoxicating, gentle and soothing, bet visas iepriekshmineetaas lietas maigo uncertainty balansu saviljnjo un bad infinities arrive collapsing into bad probability functions and resurrecting ancient patterns that come barging in on me producing a flux of ever creative plethora of same old nasty triggers.

bet es juutos, kaa es varu izdziivot, ka arvien stipraak es izjuutu ka i have an obligation to my sanity. and it feels less of an obligation, but more like a past time while i'm doing life=time. man vispaar dazhreiz shkjiet, ka dziive ir vieta, kur meerkjis is panaakt maksimaalo iespeejamo sanity. sanity being a quality, where you minimise the conflict within yourself and with others while remaining engaged in the world and preferably contributing to lessening the overall suffering. no shaada skatpunkta, jaaatziist, ka shkjiet diezgan komiski vispaar jautaat, kaapeec mana dziive nav perfekta un prieciiga un gatava. un lai arii man izskataas, ka visiem citiem dziives ir prieciigaakas un gatavaakas, taa arii ir komiski un neinformeeti domaat.

*

shis vispaar ir epilogs tam, ka es vakar spontaani izdomaaju, ka i need to up my sanity. taapeec es pierakstiijos pie new-agey astrologjes, kad buushu Latvijaa. un veel uz savu dzimshanas dienu treshdien pierakstiijos pie psihoterapeites. paldies visaam damochkaam, you know who you are, kas sheit mani meegjinaaja pielauzt, juusu boreeshana shkjiet ir nesusi augljus. jaa, es savaa dzimshanas dienaa ieshu pie terapeites, es ceru, ka man shii daavana pashai sev buus praktiski un esteetiski noderiiga.

*

tagad tikai atliek svineet liigo un jaanjus. ja es dziivotu savu prieciigo, perfekto, gatavo dziivi, tad es tagad atrastos dziljos Latgales laukos, man buutu maza guljbaljkju maajinja, jasmiinu, cerinju un liepu ieskauta, ar peoniju, matiolu, naktsvijolju, flokshu daarzu. es ceptu piiraadzinjus un plaatsmaizes, vaariitu kjiiseljus un ievaariijumus, kameer mana lielaa, saticiigaa gjimene aaraa klaatu galdu, dzedzinaatu ugunskuru, dziedaatu dainas un dietu. tad mees visi pulceetos, taisiitu uguns ritu, liiksmotu un kosmoss par mums buutu prieciigs. veel mees visi neesaatu autentiskas latvju dreebes, un klausiitos forshu folklorisku vaibiigu spotify pleilisti.

bet es kaa parasti esmu viena pati istabaa, un svinu liigo ar pushkji peoniju un pashtaisiitu vegaanu rosolu (idk). vakaraa ieshu skraideleet un lekt paari sprunguljiem parkaa.
 
 
( Post a new comment )
[info]krishjaanis2 on June 25th, 2017 - 01:14 pm
piemēram, jāsāk jau ar pašu valodu. nevis "depresija" (kā kaut kāds anonīms medikalizēts tehnisks svešvalodas notikums, condition, kas uzbrūk), bet gan "nomāktība" vai "grūtsirdība", tas ir dabiskāk un pašsaprotamāk, savukārt ar medikalizētām, tehniskām terminu lietām nodarbojas savas institucionalizētās nozares speciālisti.
valodas problēmu un nesaķeri es katru dienu redzu ticības jautājumos. latvieši gluži dabiski nespēj saprast speciālo tehnisko terminu "grēks", jo tas ir svešvalodas vārds. (Līdzīgi, piem, "baznīca" - arī nav latviešu vārds, tāpēc cilvēki nesaprot)
ja lietas sauc īstajos vārdos un dabiski, tad uzreiz jau atkrīt kaudze noslogojuma
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on June 25th, 2017 - 08:36 pm
dveeseles staavoklji ir sarezhgjiitaaki par vienu vaardu, jaa. un jaapiekriit, ka sev briivpraatiigi uzlikt birku 'depresiivs' varbuut pat sashkjoba uz slikto pusi to staavokli. jebko jau nosaucot vaardaa kaut kaadaa liimenii samelojas. uzreiz raisaas, kaa tu teici, dazhaadas medikalizeetas, stigmatizeetas asociaacijas. kameer tas tieshaam ir 'vienkaarshi' smags, gruuts, nomaakts, neapzinaatas dveeseles staavoklis.

man vispaar depresiju gribeetos paarsaukt par 'Nezinju'

bet kaapeec 'greeks' nav latvisks - ko tu liktu vietaa?
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on June 25th, 2017 - 10:34 pm
nezinu, ko liktu vietā.
https://en.m.wikipedia.org/wiki/Hamartia#In_Christian_theology
"Grēks, no senslāvu грѣхъ — "nodarījums", esot "pārkāpums pret Dievu" [nepieciešama atsauce]. Pamata ide.*ger-'griezt, vīt' no kā latviešu valodā greizs. Vārds aizgūts līdz 13.gs. Nozīmē 'nelaime' saglabājies saliktenī ugunsgrēks."
"В русском языке слово «грех» (ст.‑слав. грѣхъ), очевидно, изначально по значению соответствовало понятию «ошибка» (ср. «погрешность», «огреха»). Аналогично греки обозначали понятие греха словом др.-греч. ἁμάρτημα, ἁμαρτία, означающим «промах, погрешность, провинность», либо синонимичным ему словом др.-греч. παράπτωμα[2]; а иудеи — словом (ивр. ‏חֵטְא‏‎ — «хэт») — непреднамеренный грех, промах."
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on June 26th, 2017 - 10:06 pm
jaa par 'missing the mark' biju ieprieksh lasiijusi. un tas shkjita ljoti refreshing. tas uzreiz atcelj smago, bezceriigo vainas sajuutu un reizee pamudina celties un dariit to hit the mark. protams, cita lieta ir intentional missing of the mark, tas uzreiz kaut kaa greeciigaak, ljaunaak.
(Reply) (Parent) (Link)
[info]krishjaanis2 on June 28th, 2017 - 05:51 pm
starp citu, mani kaut kad 'veda' pie psihiķa, laikam 16 gados, jo vecākiem šķita, ka esmu pārāk skumjš un šajās skumjās ekspresīvs. psihiķe tante kaut ko parunājās, es viņai izstāstīju savu dzīves koncepciju, un tad viņa vecākiem teica, ka ar zēnu viss kārtībā, varbūt vecākiem pašiem kaut ko vajag. kopš tā laika es sapratu, ka psihnozares ir big joke, ko vēlākās filozofijas un vēstures vispār studijas nemazināja, tieši otrādi (es lielāku meta-joku un sofistiku par psihoanalīzi vispār neesmu dzirdējis), kad esi redzējis noteiktas "terapeitiskās" speciālistu *sevišķi dvēseles speciālistu lol( disciplīnas pamatus, izdarītas izvēles, nošķīrumus un pamatpieņēmumus, tad jebkāda ticamība dabiski atkrīt, viņus vairs nav iespējams uztvert nopietni. fascinē, kā dzīve man visu laiku apstiprina to, ko es jau esmu uzminējis vai jau zinājis, nojautis, pareģojis agrās dienās. vienīgais psih- kungs, ko laika gaitā esmu atzinis, ir Jungs. lai gan, protams, tur ir problēma, kā jau visos redukcionistiskos skaidrojumos (piemēram, mītu psiholoģizēšana, pēc mehānisma tas diez ko neatšķiras no, piem, mītu evolucionārā skaidrojuma etc)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis2 on June 28th, 2017 - 05:53 pm
vārdu sakot, es nespēju iedomāties nevienu no iespējamām pasaulēm, kur psiholoģija un psihoterapija kā disciplīna būtu valīdas. neesmu lasījis, bet man bail pat iedomāties, cik iznīcinoši par psih-nozarēm izsakās Vitgenšteins (lai gan viņam sort of patika Freids un nebija iebildumu pret V. Džeimsu)
(Reply) (Parent) (Link)