23 June 2017 @ 05:05 pm
 
shodien mani nobiedeeja totaali negaidiita, sirsniiga saruna ar priekshnieku, kursh pastaastiija, ka ir taada lieta kaa depresijas stupors. mees saakaam runaaties par gjimeneem un attieciibu probleemaam. uzzinaaju, ka arii vinja un vinja sievas gjimenee passive agressive, nepasaciitu lietu, izlikshanaas ka viss ir labi rutiina ir norma. izraadaas deelj shiem psihologjiskajiem biedriem, vinja mammai saakaas smaga depresija, kas izveertaas iepriekshmineetajaa stuporaa. es ljoti shokeejos, jo priekshnieks ir tipisks bagaatais torijs, kura gjimenei ir sulainis un visiem ir viss ko vien var veeleeties (obviously iznjemot Jungu par chomu). depresijas stupors ir tad, kad tu esi tik depresiivs, ka tavs kjermenis vienkaarshi atsakaas darboties un viss ko tu iespeej dariit ir klusi seedeet taa it kaa tu buutu viistoshs daarzenis bljodaa uz galda. varbuut tas notiek tad, kad depresijas rezultaataa dramatiski saruuk prefrontal cortex, saviist taa kaa daarzenis bljodaa uz galda, un cilveeks pat gribeedams neko nevar padariit. es nesen naakot kaajaam maajaas paari tiltam par to klausiijos un shokeejos, un tagad man tieshi to no zila gaisa pastaastiija pashas priekshnieks. un es nobijos, jo man shodien mazliet taa bija metro. es seedeeju mazliet stuporiigi un man viss bija vienalga, kameer parasti esmu anxiously alert un juutu pasaules durstiigo uzmaniibu no visaam puseem, funktiereeju, ko par mani domaa zeeni kas ir metro un vai man labi izskataas mati, vai zekjubiksei nav atiris diedzinjsh, vai muuziku neklausos par skalju, vai kaads nelasa manas domas un tamliidziigas lietas.

esot atklaatai, es zinu ka par manu pashreizeejo muddy waters omu ir atbildiigi: pms, cold crispy brewskies, stress darbaa, love triggers. un ja visas shiis aarishkjiibas aizvaaktu vai izrunaatu, tad es atkal buutu galaktiskaakais taureniitis. i don't even mind uncertainty too much as it can also be intoxicating, gentle and soothing, bet visas iepriekshmineetaas lietas maigo uncertainty balansu saviljnjo un bad infinities arrive collapsing into bad probability functions and resurrecting ancient patterns that come barging in on me producing a flux of ever creative plethora of same old nasty triggers.

bet es juutos, kaa es varu izdziivot, ka arvien stipraak es izjuutu ka i have an obligation to my sanity. and it feels less of an obligation, but more like a past time while i'm doing life=time. man vispaar dazhreiz shkjiet, ka dziive ir vieta, kur meerkjis is panaakt maksimaalo iespeejamo sanity. sanity being a quality, where you minimise the conflict within yourself and with others while remaining engaged in the world and preferably contributing to lessening the overall suffering. no shaada skatpunkta, jaaatziist, ka shkjiet diezgan komiski vispaar jautaat, kaapeec mana dziive nav perfekta un prieciiga un gatava. un lai arii man izskataas, ka visiem citiem dziives ir prieciigaakas un gatavaakas, taa arii ir komiski un neinformeeti domaat.

*

shis vispaar ir epilogs tam, ka es vakar spontaani izdomaaju, ka i need to up my sanity. taapeec es pierakstiijos pie new-agey astrologjes, kad buushu Latvijaa. un veel uz savu dzimshanas dienu treshdien pierakstiijos pie psihoterapeites. paldies visaam damochkaam, you know who you are, kas sheit mani meegjinaaja pielauzt, juusu boreeshana shkjiet ir nesusi augljus. jaa, es savaa dzimshanas dienaa ieshu pie terapeites, es ceru, ka man shii daavana pashai sev buus praktiski un esteetiski noderiiga.

*

tagad tikai atliek svineet liigo un jaanjus. ja es dziivotu savu prieciigo, perfekto, gatavo dziivi, tad es tagad atrastos dziljos Latgales laukos, man buutu maza guljbaljkju maajinja, jasmiinu, cerinju un liepu ieskauta, ar peoniju, matiolu, naktsvijolju, flokshu daarzu. es ceptu piiraadzinjus un plaatsmaizes, vaariitu kjiiseljus un ievaariijumus, kameer mana lielaa, saticiigaa gjimene aaraa klaatu galdu, dzedzinaatu ugunskuru, dziedaatu dainas un dietu. tad mees visi pulceetos, taisiitu uguns ritu, liiksmotu un kosmoss par mums buutu prieciigs. veel mees visi neesaatu autentiskas latvju dreebes, un klausiitos forshu folklorisku vaibiigu spotify pleilisti.

bet es kaa parasti esmu viena pati istabaa, un svinu liigo ar pushkji peoniju un pashtaisiitu vegaanu rosolu (idk). vakaraa ieshu skraideleet un lekt paari sprunguljiem parkaa.
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on June 24th, 2017 - 03:40 pm
Ceru, ka vinjam aarsti paliidzeeja? Priekshnieka mammai vajadzeeja 2 nedeeljas buut intensiivajaa, lai vinju vienkaarshi atdziivinaatu vispaar.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
mama drama[info]virginia_rabbit on June 24th, 2017 - 03:42 pm
nē, viņu palaikam atkačāja, kad bija atteicies ēst un necēlās. viņš negāja laukā no mājas 15 g., un beigās sevi nomirdināja.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on June 24th, 2017 - 03:46 pm
akdievs, piedod.. depresija ir kaut kas baismiigs, un esmu shokaa cik nemanaami taa var pielaviities un fiziski paralizeet cilveeku un vinja dziivi :(
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
mama drama[info]virginia_rabbit on June 24th, 2017 - 03:54 pm
its ok, es par to gribu runāt. es ļoti labi iepazinu šo slimību, kopš 12 gadu vecuma sekoju krīzēm, fāzēm un bezceriem. tas joprojām visu laiku uzpeld, lai arī pagājuši jau 6 gadi kopš nāves.
kā sīkajai man bija kauns, pēc tam drausmīgi žēl, tad mēģinājām visādi risināt, nu, tā ka viss notika atskaitē pret viņu. tad es vnk braucu prom, jo nevarēju izturēt. viņš nedarīja pašeni tikai, lai mūs nesāpinatu, un pilnīgi skaidri spēja runāt par to, ka šī turēšanās pie dzīvības ir bezjēdzīga. utt. un es vnk mēģinu sev nepielaist un ceru, ka nepielaidīšu šādu stāvokli, lai gan pārdzīvojumu brīžos jūtu līdzību ar pazīstamajām slimības izpausmēm.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on June 25th, 2017 - 12:10 am
paldies ka pastaastiiji.. es tikai domaaju, cik dramatiska, beediiga vide kaadaa uzaugt, taads konstants spiediens un bezspeeciiba un uzlikta nepelniita 'atbildiiba', tik vaariigaa vecumaa no 12. bet redzu, ka tu esi bijusi pietiekami stipra, lai pati idziivotu situaaciju. es biezhi domaaju par visiem tiem dziives briizhiem, kas potenciaali var salauzt cilveekus, bet kad vinji izdziivo, vinjiem pashiem pat ja vispaar par to aizdomaajas, shkjiet, ka tas nav nekas iipashs un vienkaarshi nepiecieshamiiba, bet iisteniibaa, tas atklaaj taadu vinja gara stipruma, izdziivotaaja, pashasaglabaashanaas, sapratni, siikstumu, apzinjas, earnestness pattern, kas ir skill that noone can take away from you. un man pashai, kam ir tendence ik pa laikam iesliideet twilight zonaa, tas shkjiet iedvesmojoshi cik tu esi bijusi stipra.

man shkjiet mums visiem ir potenciaals uz depresiju, un vistrakaak ir tad, ja cilveeks tam ir pavisam nesagatavots, nezina nekaadus preventative measures. piemeeram, no mana staasta par priekshnieka maati, bija taa ka neviens nedomaaja, ka vinjai kaut kas kaish, visi domaaja, ka vinja vienkaarshi ir palikusi klusaaka, mazaak socializeejas, lietas iipashi neiteresee, jo vienkaarhsi iestaajies taads klusaaks posms. bet kad man priekshnieks vinju vienu dienu apciemoja, un redzeeja, ka vinja teju katatoniski gulj uz diivaana, kameer vinja teevs, maates viirs vispaar tam nepieveersa uzmaniibu, tad vinjsh bija shokaa. kad vinju aizveda uz slimniicu, tikai tad atklaajaas, ka vinjai bija saakusies depresija kaadu gadu pirms tam, neviens to vienkaarhsi nemaniija, varbuut pat vinja pati to nemaniija, ei tu sazini.

man shkjiet, peec pieredzes, kas paliidz briizhos, kad ir tumshas sajuutas, mekleet cilveekus, kas izstaro kaut ko gaishu, kaismiigu, neapgaazhamu un iedvesmojoshu savaa manieree, sakaamajaa, dziives piemeeraa. tas man parasti straadaa kaut kaadaa bezdomu liimenii, uz reiz gribas censties, uzreiz saak ritenis griezties, rodas idejas un resolve.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
mama drama[info]virginia_rabbit on June 25th, 2017 - 12:27 am
nu, jā, jo tuvāk esi tam cilv, jo grūtāk slimību nodalīt no personības. mana māte joprojām ir kinda apvainojusies uz viņu.

es tagad toties sapratu, ka daudziem 90ajos mājās radās visādi traumu akmeņi. arī filma "mans tēvs miljonārs" baigi salika laikmetu un likteņus pa plauktiem. mēs ar režisori dzīvojām kaimiņu mājās, mūsu abu tēvi bija "traki", bet mēs viena ar otru iepazināmies tikai pēc filmas, un pastāstījām savus stāstus. vinai bija miljonārs, man zaudētājs. māte šodien, kad meklējām ko labu varētu paņemt no bēniniem, piem. atklāja detaļu, ka viņš visus zelta gredzenus un pasi esot izmetis pa logu. man tagad tas viss liekas pat kaut kā simpātiski.
bet jā, ko es sapratu - ka svarīgi ir runāt par to. definēt, diagnozēt, rēķināties.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on June 26th, 2017 - 10:03 pm
jaa, ir kaa tu saki, nedomaaju, ka Latvijaa ir cilveeks, kam padomju laiks nebuutu izraisiijis kaut kaadu neirozi. man pashai vecaaki shausmiigi aardiijaas, un beerni bijaam tam visam pa vidu. un tad tu izaudz un visu it kaa saproti, un juuti liidzi, bet tikuntaa paliek sekas.

vissvariigaakais tieshaam ir par to runaat, nenokluseet, un nesamierinaaties ar apaatiju un bezceriibu, kaa dariija ieprieksheejaas paaudzes. ir labi, ja apkaart ir cilveeki, biedri liidziigi domaajoshi, kam ir taadas pashas veertiibas, kas arii grib lietas risinaat un viens otru atbalstiit.
(Reply) (Parent) (Link)