16 August 2016 @ 06:02 pm
 
peedeejo gadu sevishkji, bet graduaali kopsh pirms septinjiem gadiem ierados anglijaa, sarunaas latvieshu valodaa vaardus, teikumus, jau veselus paragraafus aizvietoju ar anglju valodu. visu sho laiku aizbildinaajos, ka taa labaak varu izteikties, un ka ideja ir svariigaaka par taas transmiteri (?), ka lietojot divas valodas var uztaisiit taadu alkjiimisku jeegas 1+1=3 bombu. bet visu sho laiku zinu, ka mana latvieshu valoda ir iestigusi vidusskolas liimenii, un leenaam aizmirstu daudzus retaak lietotus latvieshu vaardus, kas manu godaajamo ideju speetu paust koshaak, skaidraak nekaa visaadi anglju vaardi. ja es shaadi turpinaashu, man bail, ka es kljuushu taa kaa no beerniibas atceros amerikas onkuli, teeta teeva braali, kursh bija latvietis, bet ir nodziivojis amerikaa lielaako dalju dziives. pa vasaraam vinjsh brauca pie mums ciemos un gandriiz visu dienu seedeeja kreeslaa pie lielaa virtuves galda, dzerot neskaitaamas pintes alus, un kad vinjsh kaut ko meegjinaaja teikt, tas prasiija ljoti ilgu laiku vinjam, arii skaidraa, savirkneet vaardus, vinjsh arii biezhi nespeedams izdomaat atbilstoshu latvieshu vaardu, lietoja anglju vaardus, ko es deelj skolas sapratu, bet pieaugushie nee, bet paarsvaraa ja vinjsh nekaadi nespeeja pielauzt kaadu teikumu, vinjsh tam ljaava vienkaarshi aptruukt. veel vinjsh bija adapteejis, protams, to shampuuniigo, ziepjaino amerikaanju akcentu.

es gribu muuzhiigi runaat latvieshu valodaa, un es gribu zinaat visus latvieshu valodas vaardus, varbuut man vajag vairaak lasiit latviski, varbuut man vajag braukt atpakalj uz latviju un kljuut par latvieshu valodas skolotaaju. es kopsh shii briizha megjinaashu minimizeet liidz izsleegshanai anglju vaardus runaajot latviski. es ceru, ka man visu muuzhu buus latvieshu cilveeki, ar ko runaat latviski. ir pienaacis laiks dziivee novilkt robezhas.
 
 
( Post a new comment )
[info]krishjaanis on August 16th, 2016 - 08:53 pm
man reizēm ir periodi, kad 90% sanāk lasīt angliski, kādēļ rodas tāda kā peldoša sajūta, nezinu, kā to nosaukt, gatavas štancētas frāzes reālu, miesisku domu vietā, slīdēšana. tad es to mēģinu labot, palasot kādu dziļāku angļu tekstu, kas nav tulkojums, bet īsta etniskā angļu valoda, piemēram, Šekspīrs, Tolkīns vai Luiss. bet tas dod maz, un es jūtu, ka vaina ir tieši gramatiskajā struktūrā. pirmās zāles man parasti ir krievu tekstu lasīšana, tas atslēdz veselu pasauli. bet jau kādu laiku kā pretindi esmu ieviesis kompulsoro (ha) latvju tekstu lasīšanu, kas nāk dabiski, jo fiziski nespēju ilgstoši vairs palasīt angliski. teiksim, divas stundas izvelc angliski, un tad pusstundu, vai pirms gulētiešanas, palasi latviski, tas darbojas, atgriež fokusu tālākai anglisko un akadēmisko tekstu lasīšanai. un vēl jau tas, ka visa šī sekluma un peldēšanas pa virsu dēļ, katra latviskās lasīšanas pieredze ir ļoti intensīva, no katra teikuma un vārda tiek izsūkts, izbaudīts, apēsts viss. tas reizēm ir pārāk intensīvi, kādēļ ik pa brīdim iezogas vēlme pārlēkt atpakaļ uz plakano angļu valodu.
patiesībā vnk ir no jauna jāiemācās citas valodas. piemēram, vācu vai kādu skandināvu. vai, vēl labāk, kaut ko eksotisku - igauņu vai somu.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 16th, 2016 - 10:04 pm
interesanti, tas kaa tu apraksti valodu iespaidu uz praatu. nebij aizdomaajusies, un pat nezinu, vai latvieshu valoda manii izraisa jebkaadas gradaacijas. vareetu taa arii buut, ka anglju valoda ir plakana. bet varbuut, jo taa latvietii neiesniedzas tik dzilji, kaa latvieshu valodas saknes. neaizkjer un nestimulee dziljaakos atminju/identitaates/sapratnes slaanjus. bet racionaalaam struktuuraam, tieshi filozofijai anglju valoda der perfekti, aglju valoda air tik daudz vaardu un nianshu, var runaat aplinkus liidz muuzhiibai. varbuut arii vaacu, driizaak taadai konkretaakai filozofijai, bet to valodu ljoti vaaji zinu.

ir vispaar taisniiba, katrai valodai, protams, ir sava nsokanja. mani vienmeer ir ljtoi intrigjeejusi krievu valoda, tik cik pastarpinaati var saprast taas riteejumu un manieri no tulkojumiem, un cik shkjidri gadiijies saprast no filmaam, muuzikas, jebkaada audio, man taa shkjitusi perfekta valoda kaut kaadaa zinjaa. bet nav sanaacis iemaaciities.

jaa, maaciities valodas ar noluuku kalibreet praatu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]krishjaanis on August 17th, 2016 - 12:38 pm
angļu valoda - it sevišķi pēckara amerikāņu zīmē (jo mēs visi pārsvarā esam auguši amerikāņu angļu valodas dominētā pasaulē) ir funkcionāla un pragmatiska (daudz vairāk kā latīņu savulaik), that's the catch, no tā arī slīdēšanas un viegluma sajūta, ne velti 19. gs. amerikāņu nacionālais filozofijas virziens (lv to savulaik trāpīgi noformulēja - "darbadienas filozofija") ir pragmatisms, un ne velti pēckara periodā valodas un analītiskās filozofijas absolūtais uzsvars viņiem. pat poētiskā valoda viņiem ir citādāka nekā angļiem, sk. Vitmenu. bet man ir svarīgi, lai valoda aizķeras, reizēm tas notiek cita veida angļu valodā, piemēram, lasot Miltonu - tas ir gandrīz kā lasīt vāciski, bet atkal, gramatikas specifika primāri ietekmē plūdumu, ritmu, kustību, līdz ar to slīdēšana, taču ar dīvainu zvārošanos, stuttering.

tur tā lieta, ka angļu valoda, pretstatā latviešu, latīņu vai krievu, gramatiskajā ziņā ir ļoti statiska, ļoti, tā teikt, "cieta" gramatika, mazas elastīguma iespējas. tam ir plusi, ir mīnusi
(Reply) (Parent) (Link)