man reizēm ir periodi, kad 90% sanāk lasīt angliski, kādēļ rodas tāda kā peldoša sajūta, nezinu, kā to nosaukt, gatavas štancētas frāzes reālu, miesisku domu vietā, slīdēšana. tad es to mēģinu labot, palasot kādu dziļāku angļu tekstu, kas nav tulkojums, bet īsta etniskā angļu valoda, piemēram, Šekspīrs, Tolkīns vai Luiss. bet tas dod maz, un es jūtu, ka vaina ir tieši gramatiskajā struktūrā. pirmās zāles man parasti ir krievu tekstu lasīšana, tas atslēdz veselu pasauli. bet jau kādu laiku kā pretindi esmu ieviesis kompulsoro (ha) latvju tekstu lasīšanu, kas nāk dabiski, jo fiziski nespēju ilgstoši vairs palasīt angliski. teiksim, divas stundas izvelc angliski, un tad pusstundu, vai pirms gulētiešanas, palasi latviski, tas darbojas, atgriež fokusu tālākai anglisko un akadēmisko tekstu lasīšanai. un vēl jau tas, ka visa šī sekluma un peldēšanas pa virsu dēļ, katra latviskās lasīšanas pieredze ir ļoti intensīva, no katra teikuma un vārda tiek izsūkts, izbaudīts, apēsts viss. tas reizēm ir pārāk intensīvi, kādēļ ik pa brīdim iezogas vēlme pārlēkt atpakaļ uz plakano angļu valodu.
patiesībā vnk ir no jauna jāiemācās citas valodas. piemēram, vācu vai kādu skandināvu. vai, vēl labāk, kaut ko eksotisku - igauņu vai somu.