29 November 2015 @ 05:54 pm
 
es esmu nogurusi no taa ka es esmu tik ljoti nogurusi no taa cik pat visdziljaakais mans existential despair ir tik sekls un paredzams. es varu iedomaaties ka visas manas emocijas un domas un idejas in an endless loop ir katru reizi ljoti paarliecinoshi groteski izspeeleetas miljoniem reizhu pasaules veesturee caur miljons nelaimiigiem cilveekiem. kad peec vairaakaam dekaadeem es nomirshu, varbuut kaada saujinja man zinaamu cilveeku kaadu nedeelju neerti klusees un paardomaas, bet tad atminja par mani izzudiis no pasaules un es nekad nebuushu bijusi pasaulee. tas kas man shodien shkjiet lekna pasaules kulminaacija tad buus tikai gaistosha ruusa. liidz ar to izzudiis mans existential despair, manis radiitais lietuveens atkritiis un izpleenees gaisaa un spozhi spiidees saule riita agrumaa pasaulee bez manis. un kaada bija starpiiba un noziime jebkurai no manaam domaam? kaapeec nepaarveersties mazaa kauchuka bumbinjaa un ljaut lai pasaule tevi svaida un dauza. pagaatnei nav noziimes, naakotnei nav noziimes, tagadnei nav noziimes reiz bezgaliiba. visi objekti ir vienaadi, total singularity, mana most elaborate eksistenciaalaa doma nav labaaka par saplacinaatu koshleni uz trotuaara.

es biju miermiiliigs un laipns, bezgaliigs, gaishs, gluds tukshums. un samezhgjiita, reecosha, mutuljojosha, netiira, smaga pasaule mani sagraaba zhokljos un sevii iesuuca lai mani tormenteetu un pazemotu un izmantotu un lauztu un zhnjaugtu. vienaa briidii, kad tu saproti ka esi uz muuzhu ieslodziits, tu paarveerties par kauchuka bumbinju kurai viss ir pohuj, pat savas vissveetaakaas sirds juutas un visgauzhaakaas skumjas, tu vienkaarshi skaties ar tukshaam aciim tukshumaa un ljauj lai pasaule pabeidz

'I saw my life branching out before me like the green fig tree in the story. From the tip of every branch, like a fat purple fig, a wonderful future beckoned and winked. One fig was a husband and a happy home and children, and another fig was a famous poet and another fig was a brilliant professor, and another fig was Ee Gee, the amazing editor, and another fig was Europe and Africa and South America, and another fig was Constantin and Socrates and Attila and a pack of other lovers with queer names and offbeat professions, and another fig was an Olympic lady crew champion, and beyond and above these figs were many more figs I couldn't quite make out. I saw myself sitting in the crotch of this fig tree, starving to death, just because I couldn't make up my mind which of the figs I would choose. I wanted each and every one of them, but choosing one meant losing all the rest, and, as I sat there, unable to decide, the figs began to wrinkle and go black, and, one by one, they plopped to the ground at my feet.' - Silvija
 
 
simfonija: frank turner - the next storm
 
 
( Post a new comment )
[info]narrenschiff on November 29th, 2015 - 11:12 pm
Tevi žņaudz, graiza un mētā - nu un, ka tā? It īpaši, ja to dara padaule. Nu un - bet nevis kā indifference, bet gan kā defiant so what.

Kāpēc no domāšanas prasīt kādu reward (apbalvotību ar jēgu, jēgas bonusu) laikā un mūžībā? Vai tad doma nav pašvērtība? Gluži tāpat kā dzīvība, manuprāt, ir pašvērtība. Kāda jēga prasīt jēgu no dzīvības - gan te un tūlīt, gan aiznākamajos eonos? Doma un dzīvība ir vērtības pašas par sevi, neutilitāri, nekonsekvenciāli.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on November 30th, 2015 - 04:12 pm
es neizjuutu 'pashveertiibu' kaa kaut ko legitimate. being defiant in the face of horror es arii neizjuutu kaa kaut ko legitimate. shie abi iederaas varonju superhuman teikaas not real life
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]narrenschiff on November 30th, 2015 - 04:56 pm
kāpēc lai superhuman teikas būtu kaut kas nereāls? kāpēc lai real life būtu tas reālais? kāpēc real life būtu jāvienādo ar krišanu bezdibenī, izmisumu, apmaldīšanos, kitchen sink oblivion un jēgas iztrūkumu? tāpēc ka kvantitatīvajam vairumam tā ir real life ikdiena? tāpēc ka inerce rādas (appearance!) tik liela, tāpēc ka mani tik nepārvarāmi kaut kas "dzen"? kāpēc aizvērt pasauli? es nevienu brīdi savā dzīvē pasauli neesmu uztvēris kā hermētiski noslēgtu, bezalternatīvu veselumu, tāpēc arī ar literatūras/valodas un real life nošķīrumu nav nekādu problēmu. vai tiešām cilvēkam ir iespējams gūt tādu dievišķo perspektīvu, kur atrauti, lecitējot no pasaules, ir to iespējams skatīt kā noslēgtu veselumu? nemaz nerunājot par to, ka pasaule ir laikā, pastāv, notiek, visādas iespējas, dievišķā ārpasaules perspektīvā tu, protams, redzi visus laikus, visas iespējamības un saites vienlaicīgi, bet vai cilvēks maz, sevi nemānot, spēj uz pasauli lūkoties tā?

lai gan man liekas, ka vairums nav līdz galam iekritis totālā miglā, šo miglu un nepārskatāmību saucot par real life. man liekas, pat vairumam ir pieejamas, nē, ne tikai pieejamas, vairums ikdienā tiešām veic kādu mazu varonīgu rīcību, arī ikdienas līmenī parādās tas teiksmainās jēgas un varonīgo rīcibu minimums, tikai tas tiešām ir mazs, gandrīz nemanāms, kādēļ arī no ikdienas bleakness perspektīvas izskatās, ka tas ir tikai kaut kas pasakaini nereāls,, mazajam cilvēkam nepieejams, tāpēc viņš miglu sveic kā īsto realitāti. pamanot un ievērojot to mazo ikdienas varonību, paveras iespēja būvēt ko lielāku
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 2nd, 2015 - 06:15 pm
es nevaru to pamatot, kaapeec tam taa jaabuut manaa uztveree. par cik viss ir paradokss, tad kameer manaa uztveree viss ir tik saapiigi un greizi, tavaa uztveree viss var liidzpastaaveet un buut plashaaks un neprasiit tuuliiteeju izskaidrojumu un manifesteeshanos. un es negribu nevienu paarlieciaat un pieveerst savam shady skatiijumam, bet shis skatiijums pastaav, cauri gadiem un ir kljuvis shkjiet par organisku dalju, ko es nevaru noliegt un arvien pieturos. kameer ar praatu man plashaaki un integreetaaki skatiijumi shkjiet daudz pievilciigaaki un racionaalaaki (par shkjietami irracionaalie) taa esmu es kas vinjos neiederas un visu nojauc, taapeec nekad shos skatiijumus neasimileeju.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]narrenschiff on December 2nd, 2015 - 10:38 pm
bet tas ir tāds samiernieciskums - "mans ir tāds skatījums un viss, tur neko nevar darīt"
lai gan ko es varu teikt. tevis aprakstītā situācija ar nodokļiem ir kaut kas tik episki dramatisks, totāls apliecinājums eksistences absurdam, literature come to life, ka sprediķot nesamiernieciskumu izklausās kaut kā nevietā.
absurds s i t. mani sita Parīzes un tās pēcreakciju absurds, es tam atradu atbildi un reakciju. bet ja absurds sit tā, kā tevi..nu, tur vienīgā atbilde ir vai nu filozofēšana (bad faith, infinite refleksija) vai tomēr ētiskais
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 3rd, 2015 - 12:41 am
es domaaju, ka varbuut driizaak ir iespeejama kaada transcendece pat no ljoti bleak perspektiivas. varbuut cilveekam ir iedots konkreets izejas punkts no kura ir jaaaug. un lai kaa intrigjeetu citu izejas punkti, they are unattainable, nedabiski
varbuut samierinaashanaas ir transcendence, as in 'labi shis esmu es un es taads vienmeer buushu, tagad kaa es no shii izejas punkta varu dziivot eetisku un labu dziivi'
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]narrenschiff on December 3rd, 2015 - 01:45 am
protams, samierināšanos var interpretēt kā reālismu, briļļu nomešanu no acīm, taču tikai atiecībā uz sevi - samierināšanās kaut kādā ziņā varētu būt apjauta, ka esmu fallible, sinful, mortal, erroneous human being - taču te jābūt uzmanīgam, jo kāda runa par ētiskumu, ja cilvēks beidzot apzinās, ka ir lohs, kļūdains, mistreating, utt, tad "samierinās/pieņem to", un pēc tam tik un tā, aizbildinoties ar samierināšanos, turpina būt neētisks. "kā es varu būt ētisks, ja reiz es (un visi citi cilvēki) esmu so fallible, mortal, finite, doomed and vain"
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 3rd, 2015 - 06:56 pm
man pashalikam laikam shkjiet, ka absoluuta neiejaukshanaas sevii un pasaulee ir viseetiskaakais uz ko esmu speejiiga. citaadaak es vai nu lauzhu sevi vai pasauli. jebkura darbiiba kaadam kaitee. peec iespeejas vairaak samazinaat iejaukshanos, viedokljus, jebkaadu nosaaju. man shkjiet antipaatiska nostaaja, ka cilveekam ir jaaciinaas par kaut kaadiem ends ar taadiem means, kas dara sev vai citiem paari. labi pasaules staavoklis ir taads, ka darot tikai labu you perish, bet so be it.
un es nerunaaju par taadu samierinaashanos, kas atljauj iztureeties shitty
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]narrenschiff on December 3rd, 2015 - 07:04 pm
jā, daudzi iejaucas par daudz un nevietā, tacu ir gadījumi, piemēram, pakritušais ceļinieks, kad tu nevari neiejaukties - gan sevī, gan pasaulē
(Reply) (Parent) (Link)