bet tas ir tāds samiernieciskums - "mans ir tāds skatījums un viss, tur neko nevar darīt"
lai gan ko es varu teikt. tevis aprakstītā situācija ar nodokļiem ir kaut kas tik episki dramatisks, totāls apliecinājums eksistences absurdam, literature come to life, ka sprediķot nesamiernieciskumu izklausās kaut kā nevietā.
absurds s i t. mani sita Parīzes un tās pēcreakciju absurds, es tam atradu atbildi un reakciju. bet ja absurds sit tā, kā tevi..nu, tur vienīgā atbilde ir vai nu filozofēšana (bad faith, infinite refleksija) vai tomēr ētiskais