- 'ain't it oh-exciting, the way one can fake their way through life'

27 September 2015 @ 05:08 pm

'ain't it oh-exciting, the way one can fake their way through life'

buutu forshi zaudeet visas emocijas.

like kas ir emocija? vai emocija ir veelme? vai izjust emociju ir veeleeties, lai to emociju objekts kaut ko konkreetu noziimeetu? as in, skatoties uz ko skaistu paarnjem aizrautiiga, pateiciiga, mazliet saapiiga sajuuta, jo saakumaa saproti, ka skaistums ir ljoti labs un grandiozs, bet tad saproti, ka tas nav dalja no taa uz ko skaties un atrodas taalu. vai, ja kaads pazuud no tavas dziives un ir skumji, cilveeks saprot, ka attieciibu beigas ir sliktas un neizbeegamas un kaut kaados veidos ietekmee vinja dziivi, shis truukums. emocijas vienmeer rada kaut kaadu staastu, kas nav necessarily true, naakotnes prediction, kas ir mostly habitual and conditioned

visa dziive shkjiet ir vijusies, caur sleeptaam emociju dziireem un nepiecieshamiibu kaa racionaalu sajuutu taas apslaapeet.

es neko nezinu

tikai, ka buutu forshi zaudeet visas emocijas.

laikam man emocionalitaate atgaadina to, ka emocijas ljoti sasaistaas ar kaut kaadu iluzoru 'es' 'ego' 'manis' izjuutu. emocijas ir personiskas, bet man shobriid ir aktuaali meegjinaat nejusties, kaa konkreeam 'es'

liidz ko kaada emocija pie manis atnaak, es uz vinju skatos kaa uz mazliet biistamu zveeru, kas atnaacis neaicinaats un kaut ko grib panaakt. es meegjinu nenoveerst skatienu no zveera un nezaudeet modriibu, kameer mans skatiens svaarstaas sarp 'uz zveeru' un 'no zveera', es aizmirstos un jau naakmajaa briidii esmu pats zveers

meegjinaat patureet jebkaadu velnsvinjzina kaadu 'sevi' tukshu, neidentificeeties ar neko, atljaut kjermenim izdziivot savas ierazhas un dziivi, bet neidentificeeties.

es laikam driiz kljuushu veel garlaiciigaaka, nekaa vienmeer esmu bijusi

bet, ak, iet pa ielu ar vieglu soli un neko nejust un negribeet, tikai gaiss un trotuaaris, balozhi un plika esiiba.

simfonija: kurt vile - that's life tho

5 atziņas | teikt

( Post a new comment )

narrenschiff on September 27th, 2015 - 08:33 pm

tu pie Tolles izlasīji, ka nevajag emocijas? kāpēc? kā emocijas apdraud klātesamību?

man liekas, visiem lielajiem zen'iem emocijas nesagādā problēmas, t.i., ja emocija ir kā krītoša lapa vai kā vardes lēciens ezerā, vienīgā atšķirība, ka zen'am ir tīra un pilna emocija

(Reply) (Thread) (Link)

methodrone on September 27th, 2015 - 08:46 pm

nee, ne pie Tolles, es vinju vispaar pagaidaam esmu pametusi novaartaa.

man pashai shkjiet, ka emocijas paaraak tevi iegrozho kaut kaa nostaada konkreetaa taveejaadaa buutiibaa, rada esenci. un taapeec es domaaju, no kurienes emocijas rodas - no dziives laikaa iestraadaataam reakcijaam, neural pathways, conncetions kjermenii. bet ja taadi iestradaajumi un habits ir circumstantial, kulturas, society defineeti, vides radiiti, tad taas emocijas nemaz nav pure, bet gan kaut kaads random 'ego' rokraksts, kas tev ir randomly piespeeleets dziivee. taa nemaz nav autentiskaa buutiiba, bet gan habitual buutiiba

sanaak, ka shaadaam emocijaam pakljaujoties, taas atljaujot, uzturot, tu uzturi sho random, dziives piespeeleeto 'esenci' - savu buutiibu.

es ljoti gribu atbriivoties no taas savas buutiibas, kas vienmeer ir melanholiska un pesimistiska, taapeec es domaaju, ka buutu altogether pragmatiski attureeties no emocijaam. liidz shim man ir ljoti paticis pilnasiniigi izdziivot dazhaadas emocijas kaa junkie.

varbuut naakotnee taa kaa ar staazhu praktizeejoshiem zen cilveekiem, man arii var izdoties lajut emocijaam dziivot savu dziivi identiski kaa jebkuriem notikumiem un esiibas izpausmeem, neljaujot sevi dramatiski ietekmeet. bet dazhreiz, akuutos gadiijumos, iislaiciiga abstinence, nepieshkjirt emocijaam svaru, ir noderiiga prakse.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

narrenschiff on September 27th, 2015 - 09:06 pm

jā, tajā, kā apraksti, abstinence gan ir noderīga. vienīgais risks - pazaudēt pasauli, jo emocijām ar pasauli ir liela saikne. citā ierakstā domāji par sort of spinozisko "god-like" eksistenci, no virs/viņpus-pasaules perspektīvas, kas, protams, nozīmētu arī emociju izzušanu un vilina ar to, ka no šī skatpunkta pasaule būtu ieraugāma tās veselumā, kā bezkaislīga totalitāte, šis ir baigais filozofu akmens. man gan liekas, ka ir trakoti jauki būt noenkurotam pasaulē, jo zinu, ka ar visu iesakņotību, noenkurotību, konkrēto punktu, pasaule ik pa laikam sevi tik un tā parāda, dod, uzdāvina tās veselumā, vienīgais, tur nav nekādas bezkaislības, šajos uzzibsnījumos ir bezgalīga kaislība.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on September 28th, 2015 - 07:51 pm

es gan domaaju, ka tieshi emocijaas pasaule zuud. emocijaas atklaajas cilveeciigums, bet pasaule nedomaaju, vismaz ne pilniibaa. emocijas rada pasaules interpretaacijas ne? emocijas manipulee pieredzi.

kameer tu fokuseejies uz konkreetu emociju, ko radiijis notikums, naakamais notikums, kas varbuut ir tik pat svariigs vai svariigaaks tev pasliid garaam

protams, es nezinu, vai pasauli ir iespeejams saprast bez emocijaam. cilveekiem raksturiigaa speeja 'saprast', skjiet, rodas no emocijaam un peecaak emociju radiitaam domaam. laikam taadaa konkreetaa liimenii, kuraa nav emociju, taadaa apzinjas staavoklii nav paredzeets pasauli saprast caur cilveeka praata konstrukcijaam.

man laikam nav nekas pret cilveeciigumu un emocijaam un noenkurotiibu, bet tas viss shkjiet kaa mazs beerns. ar to var rotaljaaties un miileet, bet tu zini, ka ir lietas, ko vinjsh nesaprot un par kuraam tu ar vinju nevari runaat.

veel arii es domaaju, tev pieminot bezkaisliigu totalitaati, es domaaju tas ir diemzheel pavirshs un paaragrs apziimeejums, radies pietiekami neiedziljinoties tajaa kas ir totalitaate. totalitaate man shkjiet ir tik speeja un caururbjosha, atbrunjojosha, ka jaapiemeklee cits apziimeejums kaa 'bezkaisliiba'. jaa tajaa nav vietas un laika kaisliibai, kas ir emocija, bet tajaa pashaa laikaa to piedziivojot tu esi galeeji ievainojams un atveerts kaa uz operaaciju galda un to visu vienkaarshi piedziivo. es domaaju, ja cilveeki fokuseetos uz sho, tad vinji leenaam saprastu cik taada sajuuta ir overwhelming un grandioza nevis bezkaisliiga

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

narrenschiff on September 28th, 2015 - 08:52 pm

Bet ja es saku: "es uzzināju un ieraudzīju pasauli tikai pēc tam, kad to iemīlēju", proti, kad zināšanas, disclosedness kļūst iespējamas tikai balstoties uz mīlestību, "mīlestības redzi", vai tad šeit arī varam runāt par emociju piemaisījumu? Vai šādā gadījumā opozīcija starp emocijām/zināšanām nekļūst miglaina? Jo šadā griezumā mīlestību ir grūti nosaukt "tikai" par emociju. Un te nav runa, ka mīlestība ir kā interpretācija, es drīzāk domāju tādu ķēdi, kur balstoties uz mīlestību, kaut kādas pieredzes un interpretācijas vispār kļūst iespējamas.

(Reply) (Parent) (Link)