nee, ne pie Tolles, es vinju vispaar pagaidaam esmu pametusi novaartaa.

man pashai shkjiet, ka emocijas paaraak tevi iegrozho kaut kaa nostaada konkreetaa taveejaadaa buutiibaa, rada esenci. un taapeec es domaaju, no kurienes emocijas rodas - no dziives laikaa iestraadaataam reakcijaam, neural pathways, conncetions kjermenii. bet ja taadi iestradaajumi un habits ir circumstantial, kulturas, society defineeti, vides radiiti, tad taas emocijas nemaz nav pure, bet gan kaut kaads random 'ego' rokraksts, kas tev ir randomly piespeeleets dziivee. taa nemaz nav autentiskaa buutiiba, bet gan habitual buutiiba

sanaak, ka shaadaam emocijaam pakljaujoties, taas atljaujot, uzturot, tu uzturi sho random, dziives piespeeleeto 'esenci' - savu buutiibu.

es ljoti gribu atbriivoties no taas savas buutiibas, kas vienmeer ir melanholiska un pesimistiska, taapeec es domaaju, ka buutu altogether pragmatiski attureeties no emocijaam. liidz shim man ir ljoti paticis pilnasiniigi izdziivot dazhaadas emocijas kaa junkie.

varbuut naakotnee taa kaa ar staazhu praktizeejoshiem zen cilveekiem, man arii var izdoties lajut emocijaam dziivot savu dziivi identiski kaa jebkuriem notikumiem un esiibas izpausmeem, neljaujot sevi dramatiski ietekmeet. bet dazhreiz, akuutos gadiijumos, iislaiciiga abstinence, nepieshkjirt emocijaam svaru, ir noderiiga prakse.