Bet ja es saku: "es uzzināju un ieraudzīju pasauli tikai pēc tam, kad to iemīlēju", proti, kad zināšanas, disclosedness kļūst iespējamas tikai balstoties uz mīlestību, "mīlestības redzi", vai tad šeit arī varam runāt par emociju piemaisījumu? Vai šādā gadījumā opozīcija starp emocijām/zināšanām nekļūst miglaina? Jo šadā griezumā mīlestību ir grūti nosaukt "tikai" par emociju. Un te nav runa, ka mīlestība ir kā interpretācija, es drīzāk domāju tādu ķēdi, kur balstoties uz mīlestību, kaut kādas pieredzes un interpretācijas vispār kļūst iespējamas.