es gan domaaju, ka tieshi emocijaas pasaule zuud. emocijaas atklaajas cilveeciigums, bet pasaule nedomaaju, vismaz ne pilniibaa. emocijas rada pasaules interpretaacijas ne? emocijas manipulee pieredzi.

kameer tu fokuseejies uz konkreetu emociju, ko radiijis notikums, naakamais notikums, kas varbuut ir tik pat svariigs vai svariigaaks tev pasliid garaam

protams, es nezinu, vai pasauli ir iespeejams saprast bez emocijaam. cilveekiem raksturiigaa speeja 'saprast', skjiet, rodas no emocijaam un peecaak emociju radiitaam domaam. laikam taadaa konkreetaa liimenii, kuraa nav emociju, taadaa apzinjas staavoklii nav paredzeets pasauli saprast caur cilveeka praata konstrukcijaam.

man laikam nav nekas pret cilveeciigumu un emocijaam un noenkurotiibu, bet tas viss shkjiet kaa mazs beerns. ar to var rotaljaaties un miileet, bet tu zini, ka ir lietas, ko vinjsh nesaprot un par kuraam tu ar vinju nevari runaat.

veel arii es domaaju, tev pieminot bezkaisliigu totalitaati, es domaaju tas ir diemzheel pavirshs un paaragrs apziimeejums, radies pietiekami neiedziljinoties tajaa kas ir totalitaate. totalitaate man shkjiet ir tik speeja un caururbjosha, atbrunjojosha, ka jaapiemeklee cits apziimeejums kaa 'bezkaisliiba'. jaa tajaa nav vietas un laika kaisliibai, kas ir emocija, bet tajaa pashaa laikaa to piedziivojot tu esi galeeji ievainojams un atveerts kaa uz operaaciju galda un to visu vienkaarshi piedziivo. es domaaju, ja cilveeki fokuseetos uz sho, tad vinji leenaam saprastu cik taada sajuuta ir overwhelming un grandioza nevis bezkaisliiga