reizēm, skatoties kaut kādus nebulae uzņēmumus, lasot par zvaigžņu vai galaktiku formēšanos, vai domājot par atomiem un elektronu kustības niansēm, vai, pavisam vienkārši, domājot par trīsstūri un matemātiskām aksiomām, var sajust to mistisko, nopietni.
vai, piemēram, skaties uz koku un vienlaikus atceries bioloģijas stundu, to, k ā koks notiek, kaut vai fotosintēzi, krāsainas bildes un shēmas, kas izskaidro, kā tas notiek, kā koks barojas, tu redzi sev priekšā visu šo sarežģīto procesu un slēpto struktūru galaproduktu (kas, turklāt, ir nevis pabeigts, bet turpinās, notiek tavā acu priekšā) un atkal ir tas mistiskuma sajūta. vismaz man zinātne largely pasauli nepadara mazāk mistisku, mazāk brīnumainu, tieši otrādi, i stare in awe. doma par pašu visumu kopumā, doma par mūsu satelītiem un stacijām, cilvēkiem, tur, ārā, vien mēdz būt visai petrifying.

es drīzāk teiktu, ka tas ir nevis mistiskais, bet cildenais, kas liek aizrauties elpai

jaa, man biezhi ir taa, ka time and time again, es attopos un absoluuti shokeejos un aizraujas elpa par sho visu. man arii shkjiet, ka ir daudzi dziiviibas liimenji un realitaates liimenji kas veel nav izpeetiiti un taapeec shkjiet apshaubaami vai arii pagaidaam iztulkoti tikai miitos.

muļķīgi ir domāt, ka mīti sniedz kādu dziļāku ieskatu nezināmajā. mīti uz kompetenci šajos jautājumos pretendē tikai tādēļ, ka paši ir neskaidri un neuzticami, bet pēc būtības tajos nav nekā, kas tos padarītu drošticamākus par visu pārējo.

jaa, peec buutiibas nav, miiti ir folk psychology, nu aptuveni taa kaa filma 'life of brian'

miitu esamiiba, manupraat, tikai pasviitro cilveekbuutnju radoshumu, kad kaut kas tik fizisks un fundamentaali vienkaarshs tiek pasniegts magjiskos maldugunju eetros ieteerpts. skaisti, liidz kljuust muljkjiigi.

muļķīgi ir viennozīmīgi domāt, ka mīti šādu ieskatu varētu absolūti nesniegt. tie neskaidri un neuzticami mums.

piemēram, maiju popol vuh sākas ar šādiem vārdiem -

"This is the account of how
all was in suspense,
all calm,
in silence;
all motionless,
quiet,
and empty was the expanse of the sky"

es šajā nieka frāzē vien redzu milzīgu gudrību un sajūtas, izpratni, kas mums, šķiet, domāšanas īpatnību dēļ gluži vienkārši vairs nav pieejama. un runa jau nav par 'drošticamību'. bet arī ne par meliem vai maldiem, vai plikām fantāzijām.

man liekas, mīti un zinātne ir divas dažādas, nesalīdzināmas kategorijas.

es gan domaaju, ka viss ir saliidzinaams, jo viss, kas naak aaraa no cilveeka, ir par to, kas kaut kur kaut kaadaa liimenii ir Iists, jo cilveeks ir dalja no Iistaa. manaa skatiijumaa nav noziimes kaa cilveeks to vai sho apraksta, miitiski tas izklausiisies dzejiskaak kaa zinaatniski, bet abi labi, kameer vinji to neuzspiezh un tur atveertu

nu jā, es arī būtībā tā domāju un būtu gatavs pilnībā galvot, but then again, man visu laiku ir aizdomas, ka zinātniskā metode ir kaut kāds unikāls mikslis, no vienas puses jā, uz to var skatīties tikai kā uz vienu (tiesa, specifisku) apraksta veidu, tā pati balstās uz kaut kādiem mītiem un ir izaugusi no tiem, bet no otras puses..ai, labi.

tādā ziņā, ka zinātne daudz pilnīgāk un blīvāk ļauj sajust cildeno, nekā, piemēram, mistiskie dabas un kosmosa skaidrojumi

cildenais, līdzīgi kā 'diženais' , utml, arī var būt mistiskais, manuprāt, tur nav pretrunu, viņi nav savstarpēji izslēdzoši. turklāt Vitgenšteinam mistiskais bija nevis tas, kā pasaule ir, bet gan tas, ka pasaule ir.
un kāpēc gan tik viennozīmīgi, ka zinātne pilnīgāk, utt, ļauj apjaust cildeno/mistisko, nekā citas metodes? jedem das seine, zinātne varbūt der mūsdienu cilvēkam, bet mistiskie apraksti derēja to laiku cilvēkam, manuprāt, viedais ir tas, kas atzīst, ka gan mistiskie, gan zinātniskie apraksti ir vairāk vai mazāk vienlīdzīgi, katrs bez lielākām pretenzijām uz 'pareizo visuma cildenuma uztvērumu un translējumu' , proti, viņš spēs baudīt un novērtēt cildeno un mistisko dabā gan no zinātnes, gan mītiskiem un eksotiskiem naratīviem, nevienam nedodot priekšroku.

es nedomaaju, ka cilveeki var dziivot bez skaistuma, un miiti buutiibaa ir skaisti, speej buut identiski zinaatnei, jaa