tādā ziņā, ka zinātne daudz pilnīgāk un blīvāk ļauj sajust cildeno, nekā, piemēram, mistiskie dabas un kosmosa skaidrojumi

cildenais, līdzīgi kā 'diženais' , utml, arī var būt mistiskais, manuprāt, tur nav pretrunu, viņi nav savstarpēji izslēdzoši. turklāt Vitgenšteinam mistiskais bija nevis tas, kā pasaule ir, bet gan tas, ka pasaule ir.
un kāpēc gan tik viennozīmīgi, ka zinātne pilnīgāk, utt, ļauj apjaust cildeno/mistisko, nekā citas metodes? jedem das seine, zinātne varbūt der mūsdienu cilvēkam, bet mistiskie apraksti derēja to laiku cilvēkam, manuprāt, viedais ir tas, kas atzīst, ka gan mistiskie, gan zinātniskie apraksti ir vairāk vai mazāk vienlīdzīgi, katrs bez lielākām pretenzijām uz 'pareizo visuma cildenuma uztvērumu un translējumu' , proti, viņš spēs baudīt un novērtēt cildeno un mistisko dabā gan no zinātnes, gan mītiskiem un eksotiskiem naratīviem, nevienam nedodot priekšroku.

es nedomaaju, ka cilveeki var dziivot bez skaistuma, un miiti buutiibaa ir skaisti, speej buut identiski zinaatnei, jaa