Atļaujošs, jā. Un tāpēc esmu sastrājis sev murgainu nedēļu, un paša spēkiem nesakārtojamas sekas tai. Atliek lūgt un cerēt, ka būs šoreiz arī "coddling".
Ass in vē ār tōlking, ka Autors šim ierakstam vai nu apzināti (((trollē))), vai visu šo laiku ir izlicies, ka ir ticīgais. Interesanti kāda ir autora īstenā reliģija.
Just thinking how being a parent puts things in perspective.. parents are permissive and coddling out of goodness of their hearts, ands same goodness when they discipline.
In this sense love does not discriminate for sure.
Kāpēc Tu tikpat kā nespēj vairs domāt, runāt un rakstīt vairs latviski, ja esi ārzemēs nodzīvojusi tikai +/- 15 gadus? Mani tuvi radi, kuri bēgot no krievu okupantiem kara laikā aizbēga uz ASV, tur nodzīvoja visu atlikušo dzīvi amerikāniskajā vidē, vēl pēc vairāk nekā 50 gadiem runāja un rakstīja vēstules perfektā latviešu valodā. Vai Tu esi vājāka un mazspējīgāka par tās paaudzes latviešiem?
Bet tad labāk lasīt par to, jo brīvās gribas un grēka jautājumi ir pietiekami apzelēti kā pašā Bībelē tā svēto tēvu komentāros. Īsā versija ir - Dievs nevar neļaut cilvēkam grēkot.
Tur ir vienkāršaks risinājums - uztaisīt tikai tos kuri izvēlas negrēkot, ko kurš izvēlēsies šis tak zina jo redz nākotni. Elementāri kā mājas stūris :D
Ugu, ticīgs cilvēks un jautājumu uzdošana - tas neiet kopā. Ticīgs cilvēks pārmet krustu, noblējas alleluja un aiznes cienīgtēvam rublīti. Kāda tur jautājumu uzdošana.
viņš āzē, bet teksts satur pilnīgu true, – klupšanas akmeni, milestone kristiešiem. var redzēt dziļi "ticībā" iegrimušus, un baidās uzdot jautājumus. "viņu Tēvs ir nežēlīgs, jo sodīs par domām" – tas ir, ko redzu. kā tu vari kļūdīties, vnk izzinot kā bērns, ja esi true ticībā? ctulhu pateica ļoti aktuālu tekstu.