seklums
Mitrs un ļoti silts, saulē, kad tā parādās caur mākoņiem, ap plus astoņpadsmit pēc skalas. Es nevaru savākt savas domas, brīžiem apsveru, vai man palīdzētu nogulšanās uz grīdas labākai asiņu un skābekļa pieplūdei smadzenēm, bet tālāk par sarauktu pieri rīcība neprogresē. es esmu klusībā apmierināta - kaut arī tajā nav mana nopelna, ja nu vienīgi izbrīna trūkums manā emocionālajā paletē - ar to, ka man nav horizontālu grumbu pierē, tikai viena vertikāla starp uzacīm, ja neizdodas atslābināt vaibstus. Tāda konstanta afloat, aimlessly drifting sajūta. Momentos, kas nav atsevišķi momenti nemaz, vissarežģītāk ir ievērot pašdisciplīnu un veikt mehāniskas darbības. Un tomēr man izdodas neplānoti uzkāpt uz paštaisnuma kapļa - nupat aizvakar pēcfakta pašpārmetumos un izrietoši kaismīgos iekšējos dialogos rotēju pa savu divguļamo gultu līdz 2 naktī pirms prātīgi kāpu lejā uz virtuvi pēc baldriāņu pilieniem. Muļķīgākais jau nav tas, ka man ir taisnība, bet mani centieni ieviest kārtību un stuktūru to cilvēku dzīvēs, kuriem ir jebkādas attiecības ar mani, laikā, kad manis pašas iekšējā pasaule ir kosmiska mēroga Brauna daļiņu kopa, kuru es spēju tikvien kā vērot. Bet, protams, ka citos es neciešu visu to, kas ir manī, sākot ar slinkumu. Others are easier to push around. kar, kar

Šobrīd nepieciešamas lasīšanas atkarības apkarošanas pašpalīdzības metodes (jo nav neviena, kas te var līdzēt). Lasu visu pēc kārtas, ziniet, pēc principa viena lieta ved pie citām, viena saite pie nākamās. Protams, ir noteikti predikamneti. Un kuškuš ziņkāre. Help. It's killing my work ethics, bodily need function patterns and social behaviour.