man akal tie Kapu svētki kaitinoši garlaiko. es ar domāju apmēram tāpatās - "cik-tad-var-hermani". ne jau tādā ziņā, ka stulba tēma - atkal latvieši un vēl par kapiem, bet tāpēc, ka galīgi neizstrādāti. cik var sēdēt rindiņā uz skatuves, stāstīt stāstus un fōnā rādīt smukas bildītes - Latviešu stāsti jau bija, Marta bija un Melnais piens arī. dusmas, ka nevīžo neko jaunu izdomāt. man šķiet, ka tēma ir gana pateicīga, lai normāli izvērstos un padarītu to stāstu stāstīšanu krietni interesantāku un aktīvāku.
starp citu, aizkulisēs dzirdēts baumojam, ka laika (3 gab pirmizrādes ļoti īsā laikposmā) un iedvesmas trūkuma dēļ režisors esot diezgan konkrēti izteicies - tā kā nekas ģeniāls mums šobrīd prātā nenāk un laika arī pavisam maz, davai mākam kā maunam. un tas man šķiet pavisam, pavisam negodīgi pret sevi, aktieriem, skatītājiem un mākslu vispār.
neatstāj arī sajūta, ka to visu varētu dzirdēt arī vienkārši aizbraucot uz kārtīgiem lauku kapu svētkiem un iejūkot pūlī. vislabāk vienā lielā radu barā. tā izrāde tāds vienkārši kapu svētku konspekts sanāk.

p.s. a mans tops apmēram tāds pats kā Tavējais. tik es drošvien apstātos pie vietas nr.5 un vairāk savā topā neko neliktu. un pirmās vietas man divas - nevaru izšķirties starp Ziedoni un Mīlestību. nu laikam jau tomēr ar tā Mīlestība.